Krievija veido militārās bāzes uz Somijas un Baltijas valstu robežām, un tieši šajā reģionā, kur Vladimirs Putins varētu saasināt militārās attiecības ar rietumvalstīm, NATO aktīvi stiprina savu aizsardzību. Un šo centienu centrā ir ASV militārie spēki, neskatoties uz Donalda Trampa administrācijas pretrunīgajiem paziņojumiem, kas likuši Eiropas valstīm apšaubīt ASV apņemšanos saglabāt un stiprināt NATO.
Vašingtona vēlas padarīt aliansi “nāvējošāku”, nostiprinot tās ziemeļaustrumu robežas, raksta The Wall Street Journal. ASV militārā plānošana koncentrējas uz Tālajiem Ziemeļiem un Baltijas valstīm, jo to piekļuve jūras ceļiem, teritorijai un enerģijas rezervēm būs kritiski svarīga Rietumiem jaunajā ģeopolitiskā konflikta laikmetā. Palielinātajai ASV militārajai klātbūtnei un mācībām ir divējāds mērķis: atturēt Krievijas agresiju un labāk integrēt sabiedrotos šajā stratēģiski svarīgajā Eiropas nostūrī, tostarp jaunās NATO dalībvalstis Somiju un Zviedriju.
Reģiona valstis ir visstingrākās attiecībās ar Krieviju, kas veicina Eiropas centienus pārbruņoties un palielināt aizsardzības izdevumus. Savukārt Amerikas armija ir paziņojusi par gatavību pastiprināt centienus pretoties Krievijai reģionā. “Manas pavēles kā ASV armijas komandierim nav mainījušās,” sacīja brigādes komandieris, ASV armijas operāciju štāba priekšnieka vietnieks Endrjū Saslavs. Lai gan jautājums par ASV turpmāko dalību NATO “ir manā prātā”, viņš piebilda, “esmu to darījis pārāk ilgi, lai mani novērstu politiski vēji un vēstījumi, kas nav pavēles.”
Krievija plāno 2024. gadā atjaunoto Ļeņingradas militāro apgabalu pārvērst par bāzi konfrontācijai ar NATO. Gar robežām ar Somiju un Baltijas valstīm tiek būvētas militārās bāzes, ieroču un ekipējuma noliktavas, kā arī armijas štābs desmitiem tūkstošu karavīru pārvaldīšanai. Saskaņā ar Rietumu militārajiem un izlūkdienestu avotiem, daudzus plānots pārcelt uz turieni pēc pilna mēroga kara beigām Ukrainā, mazās brigādes palielināsies gandrīz trīs reizes un pārvērtīsies 10 000 cilvēku divīzijās. Gar robežām ar Somiju un Norvēģiju, kā arī uz dienvidiem no Sanktpēterburgas līdz robežai ar Igauniju tiek būvētas jaunas dzelzceļa līnijas, un esošās tiek paplašinātas.
“Ja jūs jautāsiet, cik drīz Krievijas armija varētu veikt ierobežotu operāciju pret Baltiju, atbilde varētu būt: ļoti drīz,” saka Maikls Kofmans no Kārnegi Berlīnes centra Krievijai un Eirāzijai.
Nesen notikušajās trīs nedēļas ilgajās mācībās ASV un Lielbritānijas karavīri kopā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vienībām trenējās potenciālos kara scenārijus reģionā, tostarp kaujas uguns mācības, asins apgādes papildināšanu ar droniem un gaisa desantu nosēšanos Norvēģijas polārajā lokā. Kristians Atlands, vecākais pētnieks Norvēģijas Aizsardzības pētniecības iestādē, kas konsultē valsts bruņotos spēkus, saka:
Tagad, kad Somija un Zviedrija ir NATO dalībvalstis, mums ir nepārtraukts NATO teritorijas gabals uz ziemeļiem no polārā loka. Alianses paplašināšana, iekļaujot Ziemeļvalstis, arī atviegloja papildspēku sūtīšanu uz Baltijas valstīm militāras krīzes vai konflikta gadījumā reģionā.
Viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Ziemeļeiropā ir Zviedrijas Gotlandes sala Baltijas jūras centrālajā daļā, kur tā var izvietot izlūkošanas aprīkojumu un tālsatiksmes ieročus, lai dominētu gaisa un jūras operācijās. Putins uzrauga Gotlandi “ar abām acīm”, pagājušajā gadā brīdināja bijušais Zviedrijas aizsardzības ministrs Mikaels Bīdēns. Tā kā sala ir ļoti svarīga militāri stratēģiski nozīmīga, konflikta sākumposmā tā, visticamāk, kļūs par kaujas arēnu, saka Stefans Lundkvists, Teda Stīvensa Arktikas drošības pētījumu centra Zviedrijas biroja Aļaskā priekšsēdētājs: “Tā kā Krievijas stratēģiskā pozīcija Baltijas jūrā ir ļoti vāja, jebkura konflikta gadījumā tā nekavējoties centīsies ieņemt galvenās ostu teritorijas Baltijā, Somijā un Polijā.”
Nesenās mācībās ASV jūras kājnieki izsēdās Gotlandē ar HIMARS raķešu sistēmu dažas stundas pēc tās palaišanas Norvēģijā. Pēc apšaudes salā viņi tika ātri pārvietoti uz Somiju.
