Nemierīgo kāju sindroms (pazīstams arī kā Ekboma slimība vai Vilisa-Ekboma slimība) ir stāvoklis, kas izraisa nekontrolējamu vēlmi kustināt kājas. Tas parasti rodas diskomforta sajūtas dēļ. Parasti nemierīgo kāju sindroma simptomi parādās vakarā vai naktī, kā arī tad, ja cilvēks ilgstoši ir spiests palikt nekustīgā stāvoklī – sēžot vai guļot. Tikai kāju stāvokļa maiņa palīdz atbrīvoties no nepatīkamajām sajūtām, bet visbiežāk tās tikai uz īsu brīdi remdē.
Nemierīgo kāju sindroms var sākties jebkurā vecumā, lai gan tā simptomi mēdz pasliktināties ar vecumu. Cilvēkiem, kuri ir pazīstami ar šo stāvokli, ir grūtības aizmigt, viņi cieš no bezmiega un citiem miega traucējumiem, kas, protams, negatīvi ietekmē viņu ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāti.
Kas izraisa nemierīgo kāju sindromu? Kādi ir tā raksturīgie simptomi? Vai šai slimībai ir ārstēšana un kā es varu sev palīdzēt?
Nemierīgo kāju sindroma simptomi
Galvenais sindroma simptoms ir vēlme kustināt kājas. Aptuveni runājot, tas ir arī vienīgais, jo viss pārējais ir tikai to apstākļu un nosacījumu raksturojums, kādos rodas šī neatvairāmā vēlme.
Nepieciešamība pastāvīgi kustināt kājas un mainīt to pozīciju rodas nepatīkamu un neērtu sajūtu dēļ. Tie rodas pēdu rajonā vai visā kāju garumā, ekstremitāšu iekšpusē, nevis uz ādas. Cilvēki, kuri piedzīvo nemierīgo kāju sindromu, šīs sajūtas apraksta dažādi: velkošas, pulsējošas, “skrejošas skudriņas”, nieze, tirpšana, vispārējs diskomforts… Dažreiz šīs sajūtas vispār ir grūti izskaidrot. Tomēr ir diezgan droši, ka tās izraisa nekontrolējamu vēlmi kustināt kājas.
Nemierīgo kāju sindromam ir arī vairākas atšķirīgas iezīmes:
– Nepatīkamas sajūtas kājās rodas atpūtas laikā vai ilgstoši sēžot vai guļot nekustīgi: ilgstošas braukšanas ar automašīnu laikā, teātrī, lekciju laikā universitātē vai zinātniskā konferencē utt.
– Kāju kustināšana sniedz atvieglojumu. Ar nemierīgo kāju sindromu saistīto diskomfortu mazina kāju kustināšana, piemēram, stiepšanās, šūpošanās, saliekšanās un iztaisnošana, kā arī staigāšana.
– Simptomi pasliktinās vakarā. Kad dienas burzma ir aiz muguras un šķiet, ka vari nomierināties un atvilkt elpu, tas nav tik viegli. Nemierīgo kāju simptomi rodas galvenokārt vakarā un naktī.
Simptomi bieži vien atšķiras pēc smaguma pakāpes. Dažreiz tie uz brīdi pazūd, bet tad atgriežas.
Iemesli bažām
Precīzs nemierīgo kāju sindroma cēlonis nav zināms. Taču pastāv daži pieļāvmi, ka šo stāvokli var izraisīt smadzeņu ķīmiskā dopamīna nelīdzsvarotība, kas sūta signālus muskuļu kustību kontrolei.
Tāpat, pēc zinātnieku domām, nemierīgo kāju sindroms ir “iedzimts”. Ja agrāk tēvam vai mātei attīstījās šis sindroms, jo lielāka iespēja, ka tas būs arī bērnam.
Grūtniecība un hormonālās izmaiņas var arī izraisīt vai pasliktināt nemierīgo kāju sindroma simptomus. Dažām sievietēm sindroms pirmo reizi parādās grūtniecības laikā, īpaši pēdējā trimestrī. Tomēr šajā gadījumā simptomi parasti izzūd pēc dzemdībām.
Starp citu, sievietes kopumā vairāk cieš no “nemierīgo kāju sindroma”.
Lai gan nemierīgo kāju sindroms pats par sevi nav nopietna medicīniska problēma, tas bieži vien ir saistīts ar citiem stāvokļiem, piemēram:
– perifēra neiropātija. Tas ir ekstremitāšu perifēro nervu bojājums hronisku slimību rezultātā;
– dzelzs deficīts var izraisīt vai pastiprināt nemierīgo kāju sindroma simptomus;
– nieru mazspēja vai nieru darbības traucējumi. Ja nieres nedarbojas pareizi, tas var izraisīt izmaiņas asins bioķīmiskajā sastāvā, jo īpaši izraisot dzelzs deficītu;
– muguras smadzeņu bojājumi, kas radušies traumas vai ievainojuma rezultātā;
– Parkinsona slimība. Dažas zāles, ko lieto šī stāvokļa ārstēšanai, var izraisīt nemierīgo kāju sindromu kā blakusparādību.
Palīdzība un ārstēšana nemierīgo kāju sindroma gadījumā
Pārsteidzoši, daudzi cilvēki ar nemierīgo kāju sindromu nemeklē medicīnisko palīdzību, jo viņi vai nu neuztver problēmu nopietni, vai arī netic, ka ir efektīvs risinājums.
Nemierīgo kāju sindroms faktiski neizraisa nopietnu slimību attīstību. Bet, ņemot vērā, ka šo stāvokli “pastiprina” hroniski miega traucējumi, agrāk vai vēlāk tas var kļūt par netiešu fiziskās un garīgās veselības ievērojamas pasliktināšanās cēloni.
Tāpēc, ja pamanāt simptomus, kas var liecināt par nemierīgo kāju sindromu, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu. Viņš apkopos anamnēzi un noteiks nepieciešamos laboratorijas testus. Varbūt viņš jūs nosūtīs pie cita speciālista: neirologa, somnologa, psihoterapeita utt. Vai varbūt problēmu var atrisināt, izrakstot un lietojot dzelzs piedevas.
Ir arī daži ieteikumi par to, kā jūs varat sev palīdzēt mazināt nemierīgo kāju sindroma simptomus pirms ārsta apmeklējuma:
– atteikties no kofeīna . Kafija, stipra tēja un citi dzērieni, kas satur kofeīnu, var pasliktināt RLS simptomus pat vairākas stundas pēc lietošanas. Kofeīns dažiem cilvēkiem var ietekmēt iedarbību līdz pat 12 stundām. Tāpēc, ja jūsu problēma ir nemierīgo kāju sindroms, labāk ir pilnībā atteikties no šī stimulanta vai vismaz pēc iespējas samazināt tā lietošanu;
– pirms gulētiešanas pieņemiet siltu vannu. Ūdens mazina spriedzi un smagumu kājās un atslābina. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka silta vanna var būt efektīva pret nemierīgo kāju sindroma simptomiem;
– masēt pēdas. Viegla pēdu un apakšstilbu masāža novērš nepatīkamas sajūtas un palīdz ātrāk aizmigt;
– esi aktīvs. Mērena fiziskā slodze dienas laikā atmaksājas, uzlabojot miegu naktī. Pastaigājieties, skrieniet vai veiciet jebkuru vingrinājumu, kas jums patīk. Ir pētījumi, kas liecina, ka fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar nemierīgo kāju sindromu samazina kāju kustību skaitu un noved pie ilgāka, dziļāka miega. Tomēr nepārspīlējiet. Intensīva fiziskā slodze vai treniņš tieši pirms gulētiešanas var faktiski pasliktināt simptomus
