Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas un Eiropas Komisijas līderi, kuriem ASV prezidents Donalds Tramps piezvanīja pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu, bija “apstulbuši”, uzzinot par Vašingtonas un Maskavas panāktajām vienošanām. Par to, atsaucoties uz avotu, kas pārzina sarunu detaļas, ziņo laikraksts “Financial Times”.
Saskaņā ar publikācijas avotu, Eiropa ir nonākusi pie secinājuma, ka Tramps “nav gatavs izdarīt lielāku spiedienu” uz Putinu, lai panāktu, ka viņš sper nopietnus soļus miermīlīga izlīguma virzienā.
Kā sociālajā tīklā X paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, visi daudzpusējās telefonkonferences dalībnieki pauda gatavību turpināt sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu. Pēc viņa teiktā, Eiropas valstis ir vienojušās pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Tomēr Mercs neprecizēja, vai Trampa administrācija ir gatava pievienoties šiem pasākumiem. “Eiropa un Amerika vienoti atbalsta Ukrainu ceļā uz pamieru. Eiropa pastiprinās spiedienu uz Maskavu, izmantojot sankcijas. Mēs par to vienojāmies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pēc viņa sarunas ar Putinu ,” viņš uzsvēra.
Trampa un Putina saruna, kas ilga divas stundas, notika 19. maija vakarā. Pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka Krievija un Ukraina “nekavējoties” sāks sarunas par pamieru un kara izbeigšanu. Vienlaikus Tramps nepieminēja iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu. Gluži pretēji, viņš teica, ka Krievija ir ieinteresēta paplašināt tirdzniecības saites ar ASV, un pauda atbalstu šai iniciatīvai.
Vladimirs Putins, komentējot sarunu, uzsvēra, ka Maskava apsver pamiera iespēju tikai tad, ja tiks panāktas “attiecīgas vienošanās”. Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka kara apturēšanas atslēga joprojām ir “krīzes pamatcēloņu” novēršana.
Pirms sarunas ar Putinu Tramps atsevišķi sarunājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, un pēc sarunas ar Krievijas prezidentu viņš vēlreiz piezvanīja Zeļenskim. Konferences zvanā piedalījās arī galvenie Eiropas līderi: Francijas prezidents Emanuels Makrons, Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Zelenskis paziņoja, ka sarunā ar Trampu tika apspriesta iespēja pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja tā atteiksies pārtraukt karadarbību . Vienlaikus, kā norādīja Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs, divu stundu ilgajā Trampa un Putina telefonsarunā pat netika pieskārta tēma par iespējamās uguns pārtraukšanas laiku.
Kā ziņo Bloomberg, atsaucoties uz Kremlim pietuvinātiem avotiem, Vladimirs Putins joprojām ir nelokāms un pārliecināts par Krievijas armijas militāro pārākumu. Pēc aģentūras teiktā, viņš paredz līdz 2025. gada beigām nodibināt kontroli pār visu Doņeckas, Luhanskas, Zaporožjes un Hersonas apgabalu teritoriju to administratīvajās robežās.
Piems vairākām dienām, 16. maijā, Stambulā notika pirmās tiešās sarunas pēdējo trīs gadu laikā starp Krievijas un Ukrainas delegācijām. Kā raksta laikraksts “The Economist”, kontaktu laikā Krievijas puse draudēja uzbrukt Harkivas un Sumu apgabaliem, kā arī uzstāja uz kontroles nodošanu pār Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis, kā vēsta izdevums, paziņoja, ka Maskava ir gatava karot “bezgalīgi”.
