Krievijai ir militāras priekšrocības salīdzinājumā ar NATO. Tas rada īpašus draudus Baltijas valstīm un priekšlaicīgām kara beigām Ukrainā varētu būt sekas Eiropas drošībai. Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS) uzskata, ka Krievija spēs uzbrukt NATO valstīm ātrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Jaunā IISS ziņojumā ir izvērtētas finansiālās izmaksas un aizsardzības rūpniecības prasības, kas rastos Eiropas NATO aizsardzībai pret Krievijas draudiem, ja Amerikas Savienotās Valstis izstātos no NATO. Tajā konstatēts, ka ASV ieguldījuma galveno daļu tieša aizstāšana sasniegtu aptuveni 1 triljonu ASV dolāru.
IISS ir veicis neatkarīgu, atvērtā pirmkoda novērtējumu par NATO un Eiropas finansiālajām izmaksām un aizsardzības rūpniecības prasībām, lai aizsargātos pret nākotnes Krievijas draudiem bez Amerikas Savienoto Valstu līdzdalības. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tās hibrīdkarš pret Eiropas valstīm un Trampa administrācijas prasības pēc Eiropas aizsardzības autonomijas liek Eiropas lēmumu pieņēmējiem apsvērt militāros, finanšu un aizsardzības rūpniecības ieguldījumus, kas nepieciešami, lai samazinātu atkarību no ASV un, galējā gadījumā , lai sagatavotos NATO bez jebkādas ASV lomas.
Pētījuma mērķis ir informēt Eiropas politikas veidotājus par militārajām, finansiālajām un aizsardzības rūpniecības sekām, kas saistītas ar galveno militāro plaisu novēršanu.
Lai informētu Eiropas aizsardzības politikas debates, pētījumā tiek pieņemts, ka līdz 2025. gada vidum karš Ukrainā būs beidzies ar pamiera vienošanos un ka ASV valdība ir norādījusi, ka tā sāks izstāšanās procesu no NATO. Deklarējot nepieciešamību piešķirt prioritāti Indo-Klusā okeāna reģionam, ASV arī sāk izvest aprīkojumu, krājumus, piegādes un militāro personālu no Eiropas. IISS nepieņem, ka šis scenārijs ir neizbēgams, taču tas ir noderīgs konstrukts, lai precizētu politikas un spēju lēmumus Eiropas valdībām šodien.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pētījumā vispirms tiek izvērtēta Krievijas spēja atjaunot savus spēkus pēc kauju beigām Ukrainā. Mūsu vērtējums ir tāds, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, Krievija jau 2027. gadā varētu radīt ievērojamu militāru izaicinājumu NATO sabiedrotajiem, īpaši Baltijas valstīm. Līdz tam laikam Krievijas sauszemes spēki varētu atjaunot savu aktīvā aprīkojuma krājumus, apvienojot gan atjaunošanu, gan jaunu sistēmu ražošanu. Turklāt karš lielākoties nav ietekmējis tās gaisa un jūras spēkus.
Līdz ar to, ja ASV spēki no 2025. gada vidus atkāptos no Eiropas karadarbības zonas, Eiropas ievainojamības logs ātri atvērtos. Eiropas sabiedrotajiem ne tikai būtu jāaizstāj galvenās ASV militārās platformas un cilvēkresursi – pēdējo skaits tiek lēsts 128 000 karavīru –, bet arī jārisina kosmosa un visu domēnu izlūkošanas, novērošanas un izpētes resursu trūkums. Tiem būtu arī jāaizstāj ievērojamais ASV ieguldījums NATO komandvadības un kontroles mehānismos un jāaizpilda daudzi augstākie militārie amati NATO organizācijās, kurus pašlaik ieņem ASV personāls.
Lai aizstātu pašlaik pieņemtās ASV konvencionālās spējas, kas piešķirtas Eiroatlantiskajam teātrim, Eiropas valstīm būtu jāiegulda ievērojami resursi papildus jau esošajiem militāro spēju palielināšanas plāniem. IISS lēš, ka, ņemot vērā vienreizējās iepirkuma izmaksas un pieņemot 25 gadu dzīves ciklu, šīs izmaksas sasniegtu aptuveni 1 triljonu ASV dolāru.
Šāda finansējuma piesaiste būtu iespējama, taču daudzām Eiropas valstīm tas radītu ievērojamas problēmas. Būtu nepieciešamas radikālākas pieejas aizsardzības investīcijām un aizsardzības izdevumu līmenim, kas tuvojas Aukstā kara līmenim, kur izdevumi “parasti vidēji” pārsniedza 3%. Pozitīvi ir tas, ka vairākas Eiropas valstis un Eiropas Savienība ir sākušas bruģēt ceļu aizsardzības izdevumu palielināšanai un labākai aizsardzības investīciju videi. Tomēr vēl jānoskaidro, vai politiskā griba nodrošināt nepieciešamo izdevumu līmeni visās Eiropas valstīs būs, ņemot vērā daudzu valdību ierobežoto fiskālo telpu.
Turklāt Eiropas sabiedrotie saskaras ar aizsardzības rūpniecības problēmām. Lai gan iepirkumu pasūtījumi sauszemes jomā ir palielinājušies, jūras spēku un lielā daļā kosmosa nozares steidzamība ir samazinājusies, un papildu ieguldījumi ražošanas jaudu palielināšanā ir nelieli. Tas ir problemātiski, jo liela mēroga gaisa un jūras platformu nodrošināšana būtu galvenā prasība, ja Eiropai būtu jāaizstāj ASV militārais ieguldījums šajās jomās. Papildu aizsardzības rūpniecības problēmas ir saistītas ar līgumiem, finansējumu, darbaspēka trūkumu, regulējumu un piegādes drošību.
Līdz ar to IISS lēš, ka nākamās desmitgades laikā Eiropas aizsardzības nozarei būs grūti aizstāt daudzas ASV spējas, jo īpaši gaisa un jūras jomā. Tomēr garos sagatavošanas laikus varētu saīsināt, ja tiktu veiktas ievērojamas investīcijas Eiropas rūpnieciskajās spējās un iegādātos papildinošas neapdzīvotas sistēmas. Ātrāku progresu varētu panākt sauszemes jomā, kur Eiropas rūpniecība varētu saražot daudzas no nepieciešamajām sistēmām. Tādēļ Eiropas sabiedrotajiem būs jātiek galā ar sarežģītiem kompromisiem noteiktās spēju jomās.
Jo vairāk Eiropas sistēmu viņi centīsies iegādāties, jo ilgāks būs sagatavošanas laiks un – ņemot vērā Krievijas draudus – jo ilgāk paliks atvērts ievainojamības logs. Lai ātrāk aizpildītu noteiktas nepilnības, joprojām būs nepieciešams veikt iepirkumus ārzemēs, jo īpaši jomās, kur pašlaik ir maz vai nav pieejamu Eiropas iespēju, piemēram, raķešu artilērija vai slikti novērojamas iznīcinātāju lidmašīnas, kas savukārt radīs vēl lielāku atkarību. Eiropas sabiedrotajiem būs arī jāpiešķir prioritāte investīcijām sistēmās, kas spēj uzbrukt Krievijas pretpiekļuves spējām, lai ātri samazinātu ievainojamību.
