Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks apšaubīja, vai tikšanās notiks, lai gan tās koncepciju atbalstīja sabiedrotie un pat Ķīna. Pēc viņa teiktā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebija gatavs šādai notikumu attīstībai.
Tas zināms no Prezidenta kancelejas vadītāja padomnieka Mihailo Podoļaks komentāra raidījumā “The Breakfast Show” 13. maijā.
Žurnālisti politiķim vaicāja, vai Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim Stambulā ir iespējams tikties ar Putina pārstāvi, nevis ar viņu pašu. Kā piemēru viņi minēja Krievijas Federācijas Starpresoru vēsturiskās izglītības komisijas priekšsēdētāju Vladimiru Medinski.
“Nē, protams, tāds nav formāts. Prezidents nevar tikties… Īpaši Medinski – viņa statuss nebūtu skaidrs. Jā, viņš ir Putina palīgs vēsturiskā mantojuma vai vēstures labošanas jautājumos, es teiktu. Maz ticams, ka šī persona ir pietiekama, lai apspriestu fundamentālus jautājumus,” uz to atbildēja Podoļaks.
Viņš paskaidroja, ka varas struktūra Krievijā ir diezgan skaidra. Pat amatpersonas ar ministra statusu, piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, visticamāk, nebūs pilnvarotas pieņemt kādus lēmumus. Tikai Putins var izlemt, vai turpināt karu.
“Varbūt ap viņu ir vēl kāds neliels loks, kas ar viņu apspriež, cik vēl ir jānogalina un tā tālāk. Bet tas noteikti nav Medinskis, Lavrovs, Šoigu un visi pārējie,” atzīmēja padomnieks.
Viņš paskaidroja, ka Stambulas sarunu izstrādes pamatjautājums ir tiešas sarunas starp tiem, kas faktiski pieņem lēmumus. Kā galvenais starpnieks varētu būt klāt arī ASV prezidents Donalds Tramps. Zemāka ranga amatpersonu tikšanās būtu “formāla klātbūtne” un neradītu vēlamo rezultātu.
“Tas ir, šī atkal ir kavēšanās, un visi to saprot. Kāda jēga rīkot tikšanos, teiksim, Medinska vai Jurija Ušakova līmenī? Ir skaidrs, ka prezidenta Zelenska svītā vienmēr ir cilvēki, kas var veikt noteiktas sarunas atbilstošos līmeņos. Bet šeit jautājums ir cits: kāda jēga?” Podoļaks teica.
Pēc viņa teiktā, jebkurš oficiālais Krievijas pārstāvis ieradīsies un nolasīs standarta ultimātu, ko krievi iesniedza 2022. gadā, un periodiski to paudīs plašsaziņas līdzekļos. Neskatoties uz to, ka karš notiek jau 3 gadus, Krievijas Federācijas prasības nav mainījušās. Agresora valsts nespēja sasniegt savus mērķus ar spēku, bet turpina uzstāt uz tiem “tāpēc, ka”.
“Jūs to visu noklausīsieties un teiksiet: “Nē, tas ir nepietiekami, prasības ir nepietiekamas.” Atkal mēs iekrītam klasiskā slazdā: formāli sarunas it kā notiek, formāli ir dažas pušu nostājas, bet patiesībā nekur nav nekāda progresa. Tad kāda jēga?” uzsvēra padomnieks.
Zelenska ierosināto struktūru – 30 dienu pamieru un tiešas sarunas starp prezidentiem – atbalsta gan ES, gan ASV. Politiķis norādīja, ka par to interesējas arī ĶTR pārstāvji. Ukrainas prezidents faktiski ierosināja paātrināt procesu, nekavējoties organizējot augsta līmeņa tikšanos.
“Es, protams, šaubos, ka Krievija ies pa šo ceļu. Un ir acīmredzams, ka mēs tagad redzam Putina reakciju – viņš nebija gatavs šādai notikumu attīstībai,” piebilda Podoļaks.
