Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka apmeklēs Turciju, kur plāno personīgi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēc tam, kad pēdējais piedāvāja tiešas sarunas starp abām pusēm bez priekšnosacījumiem.
Zelenskis savos sociālajos tīklos raksta, ka viņš “gaidīs Putinu Turcijā”, bet pirms tam, pēc viņa teiktā, Ukraina sagaida “pilnīgu” un “ilgtermiņa” pamieru, lai “nodrošinātu nepieciešamo pamatu diplomātijai”.
“Es ceru, ka šoreiz krievi nemeklēs iemeslus, kāpēc viņi to nevar,” viņš piebilda, neprecizējot, vai dosies uz Turciju, ja Krievija nepiekritīs pamieram.
Nepilnu stundu pirms Zelenska paziņojuma ASV prezidents Donalds Tramps pieprasīja Ukrainai “nekavējoties” piekrist sarunām Stambulā. Pēc viņa teiktā, tas liks skaidri saprast, vai mierizlīgums ir iespējams.
“Es sāku šaubīties, vai Ukraina noslēgs darījumu ar Putinu, kurš ir pārāk aizņemts, svinot Uzvaru Otrajā pasaules karā, ko nebūtu varējis panākt (pat tuvu!) bez Amerikas Savienotajām Valstīm. Sasauciet tikšanos tūlīt!” teikts publikācijā.
Svētdien Zelenskis, pirmo reizi komentējot Putina priekšlikumu par tiešām sarunām Stambulā (nebija skaidrs, kas tajās varētu pārstāvēt abas valstis), faktiski noraidīja Krievijas prezidenta galveno tēzi . Viņš būtu uzskatījis par iespējamu rīkot tikšanos bez jebkādiem nosacījumiem, taču viens tomēr bija noteikts. Tas attiecās uz 30 dienu ilgu pamieru, kas stājās spēkā no pirmdienas, 12. maija.
Arī Prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, Ārlietu ministrijas vadītājs Andrijs Sibiha un citas Ukrainas amatpersonas pieprasīja, lai Maskava vispirms pārtrauktu kaujas. Ar tiem vienojās arī Eiropas līderi, kuri dienu iepriekš apmeklēja Kijevu, lai rīkotu “gribīgo koalīcijas” sanāksmi. Kā ziņoja mediji, viņiem bija kopīga telefonsaruna ar Trampu, pēc kuras Ukraina paziņoja par gatavību 30 dienu pamieram no 12. maija. Tika apgalvots, ka, ja Krievijas varas iestādes nepiekritīs, Rietumu partneri pastiprinās sankciju spiedienu.
Pēdējās tiešās sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām notika 2022. gada martā tajā pašā Stambulā. Kā savā vakara runā teica Kremļa vadītājs, “mēs esam apņēmušies nopietnām sarunām”, kuru laikā būtu jānovērš konflikta “pamatcēloņi” un jāpaver iespējas “vēsturiskā perspektīvā nodibināt ilgtermiņa, noturīgu mieru”. Svētdien viņš telefonsarunā sazinājās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kurš piekrita darboties kā starpnieks savas valsts vārdā.
