Pirms tiešu miera sarunu sākuma Ukrainā ir jānoslēdz pilnīgs un beznosacījumu uguns pārtraukšana, paziņoja ASV prezidenta īpašais pārstāvis Kīts Kellogs.
“Kā jau vairākkārt ir teicis prezidents Tramps, pārtrauciet slepkavības! Vispirms ir jāpasludina beznosacījumu 30 dienu pamiers un šajā laikā jāpāriet uz visaptverošām miera sarunām. “Un nevis otrādi,” viņš ierakstīja platformā X.
Tādā veidā Kellogs reaģēja uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina faktisko atteikšanos piekrist 30 dienu pamieram no 12. maija, uz ko uzstāj Ukraina, tās Eiropas sabiedrotie un Amerikas Savienotās Valstis. Tā vietā Kremļa fīrers ierosināja atsākt tiešas sarunas ar Kijivu Turcijā 15. maijā “bez priekšnosacījumiem”.”
Vienlaikus Putina palīgs Jurijs Ušakovs uzsvēra, ka potenciālajā dialogā jāņem vērā ne tikai Kremļa iepriekšējās prasības, kas norādītas Stambulas vienošanos projektā, bet arī pašreizējā situācija kaujas laukā. 2022. gada pavasarī Krievija uzstāja uz Ukrainas atteikšanos pievienoties NATO, tās kodolieroču neesamību, Ukrainas bruņoto spēku samazināšanu un bija gatava prezidenta līmenī apspriest Krimas un Donbasa jautājumu, taču pēdējais punkts vairs netiek izskatīts, jo Putins negrasās atdot okupētās teritorijas Ukrainai un turklāt vēlas iegūt Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalus savās administratīvajās robežās, lai gan viņa armija pilnībā nekontrolē nevienu reģionu.
Reaģējot uz Putina iniciatīvu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka Kijiva apsēdīsies pie sarunu galda ar Maskavu, ja tā 12. maijā pilnībā pārtrauks uguni. Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Krievija apsvērs pamiera iespēju tikai pēc kara “pamatcēloņu” apspriešanas Stambulā.
Putina nevēlēšanos piekrist pamieram kritizēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. “Kopā ar prezidentu Trampu mēs iesniedzām skaidru priekšlikumu: beznosacījumu 30 dienu pamiers, sākot no pirmdienas. Prezidents Zelenskis uzņēmās šīs saistības bez jebkādiem nosacījumiem. Tagad mēs sagaidām tikpat skaidru atbildi no Krievijas. Kamēr tiek izmantoti ieroči, sarunas nevar notikt. “Dialogs nevar notikt, ja vienlaikus tiek bombardēti civiliedzīvotāji,” uzsvēra Makrons
Līdzīgu paziņojumu sniedza arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš norādīja, ka 30 dienu pamiers ir nepieciešams, lai radītu telpu sarunām. “Ukraina piekrita bez jebkādiem “ja” vai “bet”. Krievijas puse tagad signalizē par savu gatavību sarunām – tas ir labs pirmais solis. Taču ar to nekādā ziņā nepietiek. Mēs sagaidām, ka Maskava tagad piekritīs pamieram. Tas ir nepieciešams, pirms uzsākt reālu dialogu. “Sarunas nevar sākties, kamēr ieroči nav apklusuši,” uzsvēra Mercs
To pašu paziņoja arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš situāciju telefonsarunā atsevišķi apsprieda ar Putinu un Makronu. Viņš pauda gatavību nodrošināt platformu dialogam starp Krieviju un Ukrainu, taču norādīja , ka tikai “visaptverošs pamiers radīs nepieciešamos apstākļus miera sarunām”.
