Sestdienas izskaņā Kremlis paziņoja par tuvākajās stundās gaidāmo ”svarīgo Putina paziņojumu”. Precīzs laiks netika nosaukts, tāpēc, gaidot Kremļa fīrera uznācienu, pasaules mediji izvirzīja dažādas iespējamā vēstījuma versijas. Protams, visas tās tika saistītas ar Ukrainu. Un, ap 2 naktī pēc Latvijas laika, uzzinājām sekojošo
Maskava ir gatava atsākt tiešas sarunas ar Kijivu bez priekšnosacījumiem, uzrunā Kremlī paziņoja Vladimirs Putins.Tikšanās varētu notikt nākamajā ceturtdienā, 15. maijā, Stambulā.
Putins paziņoja, ka drīzumā viņam paredzēta telefonsaruna ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu, kurš, domājams, apstiprinās savas valsts dalību šajā procesā. Jāatzīmē, ka šonedēļ Turcijas medijos parādījās informācija , ka ASV prezidents Donalds Tramps it kā lūdzis Erdoganam būt par starpnieku konflikta risināšanā.
Pēdējās tiešās sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām notika 2022. gada martā tajā pašā Stambulā. Kā teica Kremļa vadītājs, “mēs esam apņēmušies nopietnām sarunām”, kuru laikā būtu jā“novērš” konflikta “pamatcēloņi” un jāpaver iespējas “vēsturiskā perspektīvā nodibināt ilgtermiņa, noturīgu mieru”. Visticamāk, puses varēs vienoties arī par jaunu pamieru. Trīs dienu pamiers, ko Putins izsludināja par godu Uzvaras dienai, beidzās 11. maija naktī, kā apstiprināja viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Ukraina oficiāli noraidīja Kremļa iniciatīvu, ierosinot vismaz 30 dienu pamieru, un vēlāk apsūdzēja Krievijas armiju daudzos pārkāpumos. Savas runas laikā Putins izteica ironiskas piezīmes, norādot, ka dienu pirms pamiera stāšanās spēkā Ukrainas bruņotie spēki izmantoja vairāk nekā 500 bezpilota lidaparātus un “vairākas Rietumos ražotas raķetes”.
Turklāt pēdējo dienu laikā ir bijuši pieci mēģinājumi uzbrukt valsts robežai Kurskas un Belgorodas apgabalos un 36 uzbrukumi citos virzienos, kas tika “atvairīti”. Putins ir pārliecināts, ka šīs darbības bija tīri politiska rakstura. Šajā sakarā viņš arī norādīja, ka Ukraina Lieldienu pamiera laikā 5000 reižu pārkāpa pamieru un neievēroja mēnesi ilgo moratoriju uzbrukumiem enerģētikas objektiem, par kuru tika panākta vienošanās pēc telefonsarunas ar Trampu.
Sestdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopā ar četriem Eiropas līderiem Kijevā rīkoja kopīgu telefonsarunu ar Trampu. Pēc tam tika paziņots, ka Ukraina ir gatava 30 dienu pamieram no pirmdienas, 12. maija , un gaida Maskavas atbildi. Tika apgalvots, ka, ja Krievijas varas iestādes nepiekritīs, Rietumu partneri pastiprinās spiedienu uz sankcijām. Ņemot vērā Putina priekšlikumu, paliek atklāts jautājums par to, kā reaģēs sarunu procesā iesaistītās puses (jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis).
“Neskatoties uz visu, mēs ierosinām, lai Kijivas varas iestādes atsāktu sarunas, kuras tās pārtrauca 2022. gada beigās, un atsāktu tiešas sarunas. Turklāt, es uzsveru, bez jebkādiem priekšnosacījumiem. Mēs ierosinām tās sākt nekavējoties, nākamajā ceturtdienā, 15. maijā, Stambulā, kur tās notika iepriekš un kur tās tika pārtrauktas,” sacīja Putins. “Mūsu priekšlikumi, kā saka, ir uz galda. Lēmums tagad ir Ukrainas varas iestāžu un to kuratoru ziņā.”
Putins uzsvēra, ka Krievijas puse ir vairākkārt ierosinājusi soļus uguns pārtraukšanai un nav atteikusies no dialoga. Pēc viņa teiktā, “pašlaik notiek karš, un mēs ierosinām atsākt sarunas” un “tie, kas patiesi vēlas mieru, nevar to neatbalstīt”. Viņš arī pārmeta Kijivas varas iestādēm it kā mēģinājumus iebiedēt ārvalstu līderus, kuri ieradās Maskavā uz Uzvaras dienas svinībām. Šajās dienās Krievijas galvaspilsētā pulcējušies desmitiem valstu līderi. Starp tiem galvenais viesis, kā teica Putins, bija Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Sji Dzjiņpins.
Kā ziņoja mediji, Putins un Sji parakstīja kopīgu paziņojumu “par visaptverošas partnerības un stratēģiskas mijiedarbības attiecību tālāku padziļināšanu”. Šajā dokumentā jo īpaši teikts: “Puses ir pārliecinātas, ka Ukrainas krīzes ilgtermiņa un ilgtspējīgam risinājumam ir jānovērš tās pamatcēloņi, pilnībā ievērojot ANO Hartas principus. Krievijas puse pozitīvi vērtē Ķīnas puses objektīvo un neitrālo nostāju Ukrainas krīzes jautājumā.”
Vēlāk Ķīnas Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka Putins un Sji “apmainījušies viedokļiem” par konfliktu Ukrainā. Ķīnas prezidents sarunā ar savu Krievijas kolēģi atzīmēja, ka Pekina “iestāsta par kopīgu, visaptverošu, sadarbīgu un ilgtspējīgu globālo drošību”. Viņaprāt, ir jānovērš “krīzes pamatcēloņi”. Starp citu, šonedēļ Tramps atzina, ka varētu lūgt Ķīnai palīdzību Ukrainas konflikta noregulējumā.
