Krievija pirmo reizi kopš 2022. gada uz dienvidiem sūta lielu kuģu konvoju ar militāro aprīkojumu. Aizsardzības nolūkos fregate “Boikij” pavada transportu caur Vācijas un Dānijas ūdeņiem. Krievu kuģi maskējās zem ķīniešu vārdiem.
Liels Krievijas jūras kara flotes konvojs pārvietojas Baltijas jūrā. Konvojs 30. aprīlī atstāja Baltijskas ostu netālu no Kaļiņingradas, un tā galamērķis nav zināms.
Konvoju veido trīs lieli kravas kuģi “Severnoje Sijanie”, “Patrija” un “Baltic Lider”, kā arī Krievijas Baltijas flotes korvete “Boik”. Kravas kuģi pieder Krievijas Aizsardzības ministrijas algotam uzņēmumam, tāpēc tie ir iekļauti vairākos sankciju sarakstos.
Kā vēsta vācu laikraksts “Kieler Nachrichten” , šis ir pirmais tik lielais Krievijas militārais konvojs uz Baltijas jūru kopš 2022. gada janvāra, kad seši Krievijas desanta kuģi devās no Baltijas jūras Melnās jūras virzienā neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Konvoja virzība nepalika nepamanīta, un Vācijas un Dānijas jūras spēki, kā arī Vācijas federālā policija uzraudzīja kuģus visa to ceļojuma laikā Baltijas jūras rietumos. NATO apstiprināja, ka konvojs joprojām tiek rūpīgi novērots. Līdz 5. maijam kuģi ieradās Lielbritānijas ūdeņos.
Ikviens, kurš aplūkoja brīvi pieejamās “Automātiskās identifikācijas sistēmas” (AIS) izsekošanas lietotnes, 2.maija rītā neilgi pirms pulksten sešiem Fēmarna joslā atrada divus kuģus ar ķīniešu nosaukumiem. Uz turieni devās Ķīnas valstij piederošais Cosco kravas kuģis “Tian Qi” no Kvangdžou un kuģis “Jiaganghangbeng 01”.
Tie pārvietojās netālu no Vācijas un Dānijas, bet vienam no tiem mastā plīvoja Krievijas Jūras spēku karogs. Izrādījās, ka tas nebija Ķīnas kravas kuģis, bet gan Krievijas korvete “Boikij”.
Krievijas Jūras spēku kuģiem, visticamāk, ir uzdots militārā aprīkojuma pārvadāšana. Ņemot vērā kuģu izmērus, var pieņemt, ka tie pārvadā lielu daudzumu smagās tehnikas, ziņo mediji
Kravas kuģa konvojs bija pilnībā piekrauts. Kā norādīts, uz kuģa atrodas vairāk nekā 10 000 tonnu. Konvojs trešdienas vakarā sāka ceļu Krievijas kara ostā Baltijskā Kaļiņingradā ar galamērķi Vidusjūrā.
Tuvo Austrumu eksperts Avraams Šmulevičs uzskata, ka Krievijas flote, iespējams, pārvadā militārās preces uz Lībiju.
”Krievija vēlas padarīt Lībiju par savu loģistikas centru. Iepriekš tā bija Sīrijā, bet tagad Krievija plāno izveidot galveno bāzi Lībijā, no kuras būs iespējams pārcelties uz citām valstīm. Šmulevičs apgalvo, ka Krievija vēlas bāzes arī Somālijā un Sudānā”.
Pēc Šmuleviča teiktā, Krievija plāno pēc Sīrijas krišanas padarīt Lībiju par savu militāro operāciju centru Āfrikā.
”Krievija vēlas paplašināt savu militāro klātbūtni un ietekmi reģionā no Lībijas pēc zaudējuma Sīrijā”.
Šmuleviča ieskatā, Krievija pašlaik Āfrikā izrāda lielu interesi par Sudānu. Valsts atrodas pilsoņu karā, un Krievija atbalsta Sudānas valdības armiju. Šmulevičs uzskata par ievērības cienīgu to, ka Ukraina atbalsta pret valdību vērstos spēkus Sudānā.
”Būtībā Ukraina un Krievija karo Sudānas teritorijā”, saka Šmulevičs.
”No bāzēm Lībijā viņi var paplašināt savu ietekmi reģionā,” uzskata profesors Joahims Krauze, Ķīles Universitātes Drošības politikas institūta (ISPK) emeritētais zinātniskais direktors.
Un tiešām, Telegram ziņu kanāla satelītattēlos ir redzamas būvniecības aktivitātes kopš februāra Lībijas militārajā lidostā Maaten al-Sarra, kas ir slēgta kopš 2011. gada. Militārā bāze atrodas stratēģiski izdevīgā vietā Sāhelas reģionā. No turienes militārā aprīkojuma piegādes uz Sudānu, Nigēru, Čadu un Burkinafaso ir viegli iespējamas.
Krievijas militārais aprīkojums tagad ir izvietots dažādās bāzēs Lībijā. Telegram platformā šīs vienības tagad tiek dēvētas arī par Krievijas “Āfrikas korpusu”.
Abi kravas kuģi “Baltic Leader” un “Patria” ir ro-ro tipa kuģi ar pakaļgala rampām un transportlīdzekļu klājiem. “Šo ro-ro kuģu izmantošana liek domāt, ka tiek pārvadāti arī Krievijas militārie transportlīdzekļi,” saka Krauze.
Tik liela aprīkojuma izvietošana liek domāt arī par citu secinājumu: “Tik liela aprīkojuma izvietošana gandrīz vai rada aizdomas, ka karš Ukrainā vairs nav prioritāte,” saka Krauze. 2024. gadā uz Ukrainu tika nosūtīta arī liela daļa no Sīrijas atgūtā militārā aprīkojuma.
Nākotnē arī Krievijas karaspēka piegādēm Lībijā būtu jānotiek caur Baltijas jūru. Šim nolūkam Krievija kopš 2016. gada ir iegādājusies veselu vācu speciālo kravas kuģu floti – galvenokārt kuģus, kas sākotnēji tika būvēti vēja elektrostaciju aprīkojuma pārvadāšanai.
