Lielākajos Lietuvas dārzos netālu no Klaipēdas tagad ir rekordliels deklarēto iemītnieku skaits. Dituvas iedzīvotāju skaits ir gandrīz piecas reizes lielāks par Priekuli (mazpilsēta Klaipēdas rajonā), apsteidzot Lazdiju un Rietavu.
Vīts, dzimis Klaipēdā, dārzkopībā nodarbojas jau ilgu laiku, taču dārzos viņš katru gadu ierodas tikai tad, kad laiks kļūst siltāks.
Katru reizi, kad viņš ierodas, vīrieti pārsteidz, cik daudz būvdarbu notiek dārzos.
“Pirms 10–20 gadiem šeit gandrīz neviens nedzīvoja. Bet pēdējā laikā daudzi cilvēki būvē,” sacīja vīrietis.
Pat Klaipēdas rajona varas iestādes ir pārsteigtas par rekordlielo iedzīvotāju skaita pieaugumu Dituvā. Pirms dažiem gadiem šeit oficiāli bija tikai 2000 reģistrētu cilvēku, bet tagad to ir gandrīz 5000.
Lai gan Dituvas dārzi pieder Priekules seņūnijai (jeb stārastija ir mazākā Lietuvas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība). Seņūnijas tika ieviestas, tajās ir 5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā seņūnijas centrā. Cilvēki pārceļas uz Ditvu dažādu iemeslu dēļ. Daži saka, ka šeit zemes gabali ir lētāki, māju būvniecībā ir mazāk birokrātijas.
“Varbūt tā ir lētāk, un tas arī viss. Cilvēki sakārto elektrību un dzīvo,” prātoja iedzīvotājs.
“Tur ir visi apstākļi: bērni tiek vesti uz skolu un atpakaļ, ir autobuss, ir bērnudārzs,” sacīja iedzīvotāja.
Daži spekulē, ka pilsētnieki kara gadījumā varētu meklēt drošāku patvērumu dārzos.
“Netālu atrodas poligons, tur notiek apšaude, kaujas un tamlīdzīgi. Ja izceltos karš, pirmais trieciens būtu pret Dituvi,” teica vīrietis.
Klaipēdas rajona pārvalde apgalvo, ka arī Dituva ar tik daudz iedzīvotājiem piesaista investīcijas. Nesen rekonstruēta Dituvas bērnudārza-skola, un divu gadu laikā plānots uzbūvēt vēl vienu bērnudārzu.
Varas iestādes ziņo, ka viena no ielām pašlaik tiek rekonstruēta, lai sastrēgumstundā būtu vieglāk izbraukt no dārziem un izvairītos no sastrēgumiem.
“Domāju, ka šogad, kad procedūra būs apstiprināta, dārznieki varēs mums nodot daļu ceļu, ja būs šāds lūgums. Ir lūgumi, lai mēs uzturētu ceļus kārtībā, tīrītu sniegu, lai parādītos asfalts, bet, kad īpašums nav mūsu, mēs būtībā nevaram daudz ko dot,” skaidroja infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Vitautas Valantinas.
Dituvas iedzīvotāji saskata vēl lielāku problēmu
“Nav ne kanalizācijas, ne ūdensapgādes – visi ir izveidojuši savas autonomās. Ja viņi salabotu inženierkomunikācijas, varbūt visi sāktu šeit dzīvot,” sacīja iedzīvotājs.
Rajona pārvalde ir noraizējusies arī par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu.
“Varat iedomāties, kāda ekoloģiska katastrofa varētu notikt, ja visi nostātos rindā un pieslēgtos vieniem un tiem pašiem grāvjiem. Līdz šim jau divas reizes esam mēģinājuši iegādāties priekšizpēti. Diemžēl nevaram vienoties par apjomu ar mūsu sabiedrisko ūdens piegādātāju,” sacīja V. Valantinas.
Tomēr kanalizācijas un ūdensapgādes ierīkošana ir ārkārtīgi dārga – tā var izmaksāt pat 10 miljonus eiro.
