Kremļa fīrers Vladimirs Putins uzskata, ka Krievijas iedzīvotāji atšķiras no “Rietumu sabiedrības” ar savu īpašo tieksmi pēc “kaut kā mūžīga, bezgalīga, kaut kā augstāka”. Viņaprāt, “pat ateisti” tam tic, bet katoļu un protestantu kultūrās “materiālā labklājība vienmēr tiek likta pirmajā vietā”.
Viņš par to runā dokumentālajā filmā “Krievija. Kremlis. Putins. 25 gadi”, kas publicēta VGTRK televīzijas kanāla platformā “Smotrim”
“Krievijā vienmēr runā par morāles principu <…> tāpēc Rietumu sabiedrība pastāvīgi vēlas kaut ko atņemt Krievijai, kaut kā to pakļaut, padarīt paklausīgāku. Tas notiek jau gadsimtiem ilgi,” sacīja Putins.
Sarunā ar VGTRK darbinieku Pāvelu Zarubinu Putins parādīja arī nelielu baznīcu, kas atrodas viņa dzīvoklī. Viņš atteicās atbildēt uz jautājumu par to, cik bieži viņš lūdzas, sakot tikai to, ka 2004. gadā Maskavas Dubrovkas teātrī notikušās ķīlnieku sagrābšanas laikā viņš “nometās ceļos”. Putins uzskata, ka vēlme “pievērsties Visvarenajam” rodas gan kristiešu, gan musulmaņu vidū identiskā krievu “morāles kodeksa” dēļ.
Pēc Putina teiktā, konflikts starp Krieviju un Rietumiem notiek jau gadsimtiem ilgi, un pašreizējie politiķi “runā vienu, bet dara pavisam ko citu”. Viņš nosauca Rietumvalstis par ģeopolitisku ienaidnieku un norādīja, ka Rietumi vienmēr centīsies pakļaut Krieviju.
Politiķis arī sacīja, ka viņš “pastāvīgi domā” par pēcteci un uzskata, ka tādu vajadzētu būt vairākiem, lai “cilvēkiem būtu izvēle”. Viņš nenosauca konkrētus politiķus, kurus pats redz starp iespējamiem kandidātiem.
Krievijas socioloģiskā dienesta VCIOM aptauju rezultāti liecina, ka Krievijā vērojama tendence samazināties to cilvēku skaitam, kuri sevi uzskata par pareizticīgajiem kristiešiem – septiņu gadu laikā par 7% ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri uz jautājumu par piederību šai konfesijai atbildēja apstiprinoši. Tajā pašā laikā mazāk nekā puse aptaujāto ievēro baznīcas noteiktos gavēņus.
