Prezidenta Donalda Trampa administrācija ir izstrādājusi jaunus ekonomiskā spiediena pasākumus pret Kremli, kas līdz šim nav izrādījis nekādas vēlmes izbeigt karu pret Ukrainu.
Vašingtonas sagatavotās sankcijas ietekmēs Gazprom un nenosauktus “lielos uzņēmumus”, kas strādā ar dabas resursiem, kā arī banku sektora uzņēmumus. Par to Reuters ziņoja Baltā nama avoti, kuri neatklāja savus vārdus.
Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai izstrādātie pasākumi saņems Trampa apstiprinājumu. “Tas ir pilnībā viņa lēmums,” sacīja kāds ASV amatpersona. Cits avots precizēja, ka ASV Nacionālās drošības padome ir iesaistīta sankciju procesā, “cenšoties koordinēt vairākus papildu soda pasākumus pret Krieviju”.
“Jau no paša sākuma prezidents ir skaidri paudis savu apņemšanos panākt pilnīgu un visaptverošu pamieru. Mēs nekomentējam notiekošo sarunu detaļas,” sacīja padomes pārstāvis Džeimss Hjūits.
Vakarā aģentūras Bloomberg avoti paziņoja, ka Trampa komanda ir izstrādājusi vairākus scenārijus ekonomiskā spiediena palielināšanai uz Krieviju, lai to mudinātu sākt miera sarunas, taču sīkāku informāciju nesniedza.
Iepriekš republikāņu senators Lindsijs Greiems paziņoja , ka, ja Kremlis atteiksies apturēt karu, ASV Senāts atbalstīs “sagraujošu” sankciju ieviešanu pret Krieviju, tostarp 500 procentu muitas nodevas preču importam ASV no valstīm, kas iepērk no Krievijas naftu, gāzi vai urānu.
Pēc tam Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro paziņoja, ka ES gatavo jaunu – jau 17. – sankciju paketi pret Krieviju. Viņš teica, ka Brisele jaunos ierobežojumus saskaņos ar Greiema paziņotajiem pasākumiem. “Es apsolīju senatoram Lindsijam Greiemam, ka mēs centīsimies vienoties par abu sankciju pakešu saturu un laiku,” sacīja Barro.
Gazprom, neskatoties uz faktisko Eiropas tirgus zaudēšanu pēc kara sākuma Ukrainā, 30. aprīlī ziņoja, ka 2024. gadā nopelnīja 1,2 triljonus rubļu (ap 12 miljardiem eiro). Gadu iepriekš uzņēmums reģistrēja rekordlielus zaudējumus visā tā vēsturē – 629 miljardus rubļu (ap 6 miljardiem eiro).
