Starptautiskajā kodolsintēzes projektā ITER Francijas dienvidos kodolsintēzes eksperimenta sirds tagad ir uzbūvēta. Tās centrālais magnēts – no metāla veidotais milzis ir pabeigts.
Līdz ar pēdējā komponenta uzstādīšanu ir pabeigts ITER reaktora centrālais magnēts pētniecības centrā Kadarašā (Francijā). Tā augstums ir 18 metri, diametrs 4,25 metri, un tas ģenerē 13 Tesla magnētisko lauku.
Salīdzinājumam: tas ir 280 000 reižu spēcīgāks par Zemes magnētisko lauku. Tik spēcīgs, ka, saskaņā ar pētījumiem, magnēts varētu pacelt lidmašīnu bāzes kuģi divus metrus.
Tomēr praksē ir paredzēts darīt kaut ko citu: uzsildīt plazmu kodolsintēzes reaktorā līdz 150 miljoniem grādu un ģenerēt 15 miljonus ampēru elektroenerģijas
ITER (“Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors”) mērķis ir pētīt nākotnes enerģijas ražošanu: kodolsintēzi, kuras pamatā ir Saules modelis. Ūdeņraža atomi saplūst un rada milzīgu siltumu un enerģiju.
Kodolsintēzes enerģijai ir mazāk trūkumu nekā kodolenerģijai. Degvielu var ražot videi draudzīgākā veidā, nepastāv katastrofālu kodolkušanas draudi, un, ja reaktors sabojājas, tas vienkārši apstājas. Un tas neražo bīstamos atkritumus, kas jāuzglabā mūžīgi, lai gan pats reaktors kļūst radioaktīvs, kad to bombardē ar neitroniem.
Centrālais magnēts, ko sauc arī par solenoīdu, ir motors gredzenveida reaktora iekšpusē. Kopā ar 24 citām magnētiskajām spolēm tas notur karsto plazmu formā, aptver to un iedarbina. “ITER unikālu padara ne tikai tā tehniskā sarežģītība, bet arī starptautiskā sadarbība, kas turpinās, neraugoties uz mainīgo politisko ainavu,” saka pašreizējais ITER ģenerāldirektors Pjetro Barabaši.
Jo milzīgā komponente ir globālas sadarbības rezultāts. Magnētu un atbalsta konstrukciju ražoja ASV, bet supravadošās spoles ir izgatavotas no niobija alvas no Eiropas, Krievijas un Āzijas. Indija izstrādāja dzesēšanas sistēmu.
ITER projektā strādā kopumā 35 valstis. Iekļautas arī Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja. Izmaksas līdz šim ir vairāk nekā 20 miljardi eiro.
Reaktora būvniecība sākās 2020. gadā — sākotnēji ITER bija paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2025. gadam. Taču pandēmijas un krīzes dēļ grafiks bija jāatceļ. Nodošana ekspluatācijā pašlaik ir plānota 2034. gadā. Tad reaktors ģenerēs 500 megavatu enerģijas ar tikai 50 megavatu sildīšanas jaudu.
Mērķis: funkcionējoša kodolsintēzes spēkstacija, kas saražo vairāk enerģijas nekā patērē – un dara to pastāvīgi. Mākslīgajai saulei ir jāatrisina enerģijas problēmas
