Aprīlī Krievijas karaspēkam izdevās ieņemt nedaudz vairāk kā 176 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Viņu zaudējumi sasniedza vairāk nekā 36,6 tūkstošus nogalināto un ievainoto, un karaspēks zaudēja arī 4800 ekipējuma vienības. Par to, atsaucoties uz neatkarīgu OSINT analītiķu datiem, raksta žurnāls Forbes
Aprēķināts, ka ar šādu tempu Krievija līdz 2256. gadam iekaros visu Ukrainu un šajā laikā zaudēs 101 miljonu karavīru.
Forbes raksta, ka, neskatoties uz “satriecošajiem” karavīru un ekipējuma zaudējumiem, Krievijas armija joprojām ir kaujas gatavībā. Publikācijā norādīts, ka Maskava kompensē ekipējuma trūkumu, aprīkojot savus karavīrus ar civiliem transportlīdzekļiem, tostarp motorolleriem, mazām automašīnām un pat ēzeļu vilktiem transportlīdzekļiem.
Vienlaikus Krievijas varas iestādes turpina vervēt jaunus karavīrus. Pēc ASV spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Kristofera Kavoli teiktā, Krievija katru mēnesi savai armijai pievieno 30 000 jaunu kaujinieku. Savukārt Forbes norāda, ka, ņemot vērā, ka ievainotie karavīri galu galā arī atgriežas frontes līnijās, Krievijas karaspēks frontē zaudē mazāk cilvēku, nekā saņem jaunus.
Pateicoties tam, Kavoli atzīmēja, Krievijas spēku skaits Ukrainā pieaug. Pēc viņa datiem, tur pašlaik atrodas aptuveni 600 tūkstoši Krievijas karavīru. Šis ir “kara augstākais līmenis un gandrīz divreiz lielāks par sākotnējo iebrukuma spēku” 2022. gada februārī, norādīja ASV ģenerālis.
Kremļa spēja kompensēt cilvēku zaudējumus ir atkarīga no divām lietām: naudas un noskaņojuma, saka Jans Kluge, Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Austrumeiropas un Eirāzijas departamenta vadītāja vietnieks. Viņš teica, ka rekordlielo karam savervēto cilvēku skaitu “veicināja augstās parakstīšanas prēmijas un pārliecība, ka karš drīz beigsies”.
Kavoli uzskata, ka milzīgie līdzekļi, ko Kremlis tērē karam, ir ļāvuši bezdarbam samazināties līdz rekordzemam līmenim un iegūt lielākās daļas iedzīvotāju atbalstu. “Militārie izdevumi veido 40% no visa Krievijas valsts budžeta, kas ir augstākais rādītājs kopš Aukstā kara,” viņš norādīja. Salīdzinājumam, Amerikas Savienotās Valstis militārajam finansējumam tērē tikai 13% no sava federālā budžeta.
Vakar Krievijas Finanšu ministrija mainīja 2025. gada federālā budžeta parametrus, palielinot tā deficītu vairāk nekā trīs reizes – no 0,5% no IKP līdz 1,7% no IKP jeb no 1,17 triljoniem līdz 3,79 triljoniem rubļu. Ir koriģēti arī Krievijas budžeta ieņēmumu aplēses kārtējam gadam. Tādējādi saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm tie sasniegs 38,5 triljonus rubļu, nevis 40,3 triljonus, kas tika plānoti pagājušajā rudenī, gatavojot budžetu.
Turklāt ministrija mainīja paredzamās inflācijas aplēsi šim gadam no 4,5% uz 7,6%, vienlaikus samazinot naftas cenu prognozi no 69,7 dolāriem par barelu līdz 56 dolāriem.
