Stīvens Vitkofs, kurš pēc Donalda Trampa rīkojuma risina sarunas par miera izlīgumu Ukrainā un kurš saka, ka viņam ir izveidojušās draudzīgas attiecības ar Vladimiru Putinu, meklē jaunus veidus, kā palīdzēt Maskavai. Viņš ierosināja atcelt sankcijas pret gāzes vadu Nord Stream 2, kuras Tramps noteica savā pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā, un kopumā mazināt spiedienu uz Krievijas enerģētikas nozari.
Vitkofs ir kļuvis par vadošo sankciju atcelšanas aizstāvi, pieci cilvēki, kas ir pazīstami ar Baltā nama diskusijām, sacīja Politico. Šo centienu ietvaros viņš uzdeva savai komandai izveidot sarakstu ar visām enerģētikas sankcijām, ko ASV bija noteikušas Krievijai, sacīja divi no viņiem. Pēc viņa ierosinājuma Baltais nams apspriež arī ierobežojošo pasākumu atcelšanu attiecībā uz Nord Stream 2, kura viena no divām līnijām palika ekspluatācijā pēc 2022. gada septembra sabotāžas.
Cenšoties ierobežot Krievijas enerģētikas ietekmi Eiropā, Tramps noteica sankcijas pret Nord Stream 2, kas būtiski palēnināja tās būvniecību. Džo Baidens tās atcēla 2021. gadā, bet no jauna tās ieviesa pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā. Arī Vācija kara dēļ nedeva atļauju gāzes vada nodošanai ekspluatācijā. ASV pret to vērsto sankciju atcelšanai tagad nebūs praktisku seku, ja vien sadarbību ar Gazprom neatsāks Eiropas Savienība, kas, gluži pretēji, gatavo plānu pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem līdz 2027. gadam. Tomēr tam būs svarīga simboliska nozīme Krievijai un tā būs liela piekāpšanās no Trampa puses, norāda Politico.
Kopīgajā Baltā nama paziņojumā Vitkofs un valsts sekretārs Marko Rubio noliedza, ka būtu runāts par sankciju atvieglojumiem: “Tas ir nepatiesi. Nevienam no mums nebija nekādu sarunu par sankciju atcelšanu Krievijai, kas ir daļa no miera līguma ar Ukrainu. Tas ir tikai pilnīgi izdomāts un bezatbildīgs ziņojums no Politico, piektās šķiras medija. Ja viņiem ir kaut mazumiņš žurnālistiskā godaprāta, viņi pilnībā atspēkos šo izdomājumu”.
Vitkofa ideja atcelt enerģētikas sankcijas vēl nav guvusi atbalstu Baltajā namā. Rubio un iekšlietu sekretārs Dags Burgums, kurš, cita starpā, arī vada Baltā nama Nacionālo enerģētikas dominēšanas padomi, ir iebilduši pret to, avoti pastāstīja Politico. Daži administrācijas darbinieki uzskata, ka Maskava maldināja Vitkofu par ekonomiskajām iespējām, kas pavērtos ASV, ja tās atjaunotu biznesa saites ar Krieviju, sacīja viens no viņiem.
Turklāt Krievijas gāzes pārdošanas atsākšana Eiropai novedīs pie cenu krituma Vecajā pasaulē un skars Amerikas SDG piegādātājus, kas lielā mērā ir aizstājuši Gazprom piegādes un būvē jaunus LNG termināļus, gaidot eksporta pieaugumu, tostarp uz Eiropu. Kāds Politico avots šo scenāriju nosauca par “asinspirti Amerikas naftas un gāzes ražotājiem”:
”Baltajā namā notiek iekšējas debates starp tādiem enerģētikas dominēšanas aizstāvjiem kā Burgums, kuram vajadzīgi tirgi Amerikas sašķidrinātai dabasgāzei, un Vitkofu, kurš vēlas ciešākas attiecības ar Krieviju”.
Tikmēr Eiropas Komisija līdz 6.maijam gatavo pasākumu plānu pilnīgai Krievijas ogļūdeņražu noraidīšanai līdz 2027.gadam. Apspriežamo pasākumu vidū ir arī aizliegums slēgt jaunus līgumus par gāzes iegādi.
