Krievija var atteikties no prasībām par pilnīgu kontroli pār Ukrainas Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, ja tā saņems plašas ģeopolitiskas piekāpšanās no ASV, vēsta britu laikraksts Financial Times (FT).
Pēc žurnālistu rīcībā esošās informācijas, Vladimirs Putins to esot teicis vienā no savām tikšanās reizēm ar ASV prezidenta īpašo sūtni Tuvajos Austrumos Stīvu Vitkofu. Šonedēļ viņš atkal lidos uz Krieviju, sacīja Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita. Uz turieni īpašais sūtnis dosies pēc trešdien, 23.aprīlī, Londonā notikušajām sarunām, kurās piedalīsies pārstāvji no ASV, Ukrainas, Lielbritānijas un Francijas. Laikraksts Washington Post ziņo, ka Amerikas puse saviem Eiropas sabiedrotajiem ierosinās atzīt Krievijas suverenitāti pār Krimu.
Paredzams, ka amerikāņu pusi pārstāvēs Vitkofs, valsts sekretārs Marko Rubio un Baltā nama īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs, bet Valsts departamenta preses sekretāre Tammija Brūsa sacīja, ka viņas priekšnieks šajās sarunās nepiedalīsies. FT arī noliedz Vitkofa klātbūtni.
Pēc laikraksta ziņām, Putins arī ierosina iesaldēt konfliktu pa frontes līniju. Savukārt viņš sagaida, ka Vašingtona oficiāli atzīs Krievijas suverenitāti pār Krimu, de facto atzīs Maskavas kontroli pār četriem citiem reģioniem Ukrainas austrumos un neļaus Kijivai pievienoties NATO.
“Šis priekšlikums ir pirmā oficiālā Putina norāde kopš kara pirmajiem mēnešiem pirms trim gadiem, ka Krievija varētu atteikties no savām maksimālistiskajām prasībām,” norāda laikraksts.
Tajā pašā laikā Eiropas amatpersonas, pēc FT domām, brīdina Vašingtonu, ka Putins varētu izmantot šīs piekāpšanās kā ēsmu, lai piespiestu ASV pieņemt citas Krievijas prasības un uzspiest tās Ukrainai.
“Tagad uz Kijivu tiek izdarīts milzīgs spiediens atteikties no noteiktām lietām, lai ASV prezidents Donalds Tramps varētu pasludināt uzvaru,” sacīja viens no laikraksta avotiem.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs FT publikācijā pausto neapstiprināja.
“Pašlaik tiek publicēts daudz viltojumu, tostarp cienījamu publikāciju, tāpēc jums vajadzētu klausīties tikai oriģinālos avotus,” viņš sacīja Krievijas medijiem.
The New York Post iepriekš ziņoja, ka Tramps, cenšoties atrisināt konfliktu, varēja izvirzīt Kijivai nosacījumu atzīt Krimu un faktiski pamest citus reģionus. Pēc medija teiktā, Vašingtona arī ierosina izveidot miera uzturēšanas bloku, kurā būtu gan konfliktā iesaistīto pušu, gan citas valsts pārstāvji, kas “nav no NATO”.
Uz šī fona Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņa valsts nekad nespers šādu soli.
“Nav par ko runāt – tas ir ārpus mūsu konstitūcijas. Tā ir mūsu teritorija, Ukrainas tautas teritorija. “Tas nenotiks,” viņš sacīja, piebilstot, ka Kijiva nav saņēmusi nekādus oficiālus priekšlikumus apmainīties ar teritorijām vai atteikties no tām.
Vienlaikus Zelenskis apliecināja, ka pēc pamiera būs gatavs sarunām ar Krieviju jebkurā formātā. Viņš arī norādīja, ka tikai Ziemeļatlantijas alianses valstis var lemt par veto Ukrainas uzņemšanai NATO.
Iepriekš Krievijas laikraksts Ņezavisimaja gazeta rakstīja, ka Maskava varētu vienoties par pamieru pa frontes līniju, taču tikai tad, kad Ukrainas bruņotie spēki būs izvest no Krievijas Federācijas Kurskas apgabala teritorijas. Šajā gadījumā Kremlis varētu izmantot nepilnību Konstitūcijā, kurā nav noteiktas to teritoriju robežas, kuras Krievija pasludināja par savām 2022. gadā.
