Daudzi no mums bērnībā dzirdējuši frāzi, ka vismaz reizi dienā mums ir jāēd kaut kas karsts. Domājams, ka šādam ēdienam ir daudz priekšrocību, jo auksto ēdienu un sausās pārtikas ēšana var sabojāt vēderu. Bet, cik patiesībā labvēlīgi organismam ir ēst karstu ēdienu un kādi var būt riski.
Saskaņā ar Indijas ķirurga Gurava Sauni teikto, karstie ēdieni joprojām nonāk kuņģī jau atdzisuši, pat ja tie tiek dzerti un ēsti, vēl gandrīz verdoši. Kad ēdiens iet caur muti un barības vadu, tas atdziest. Turklāt ēdiena temperatūra ir “līdzsvarota”, jo ēdiens ir sajaukts ar siekalām.
Zinātnieki pat pārbaudīja, kā apēstā ēdiena temperatūra ietekmē kuņģi. Izrādījās, ka temperatūra šajā orgānā tam kļūst normāla 20-30 minūšu laikā neatkarīgi no tā, vai tur nokļuva silts vai auksts ēdiens. Jebkurā gadījumā gan vieni, gan otri sāk sagremoties tikai normālā kuņģa temperatūrā (tā ir aptuveni tāda pati kā ķermeņa temperatūra, tas ir, apmēram 37° C).
Tiesa, daži pētījumi liecina, ka karstais ēdiens tiek sagremots ātrāk, jo tas jau ir bijis termiski pagatavots un ātrāk sasniedz ķermeņa temperatūru nekā auksts ēdiens, kura apstrādei nepieciešams vairāk enerģijas un laika. Kopumā tas ir vienīgais karsto ēdienu ieguvums gremošanai.
Par kādu uzsildīšanas pakāpi ir runa? Realitātē nav skaidras līnijas: standarti var atšķirties atkarībā no dzēriena vai ēdiena veida un valsts. Tomēr ārsti uzskata, ka ēdienus un dzērienus, kuru temperatūra ir virs 60°C, var uzskatīt par ļoti karstiem. Salīdzinājumam: saskaņā ar ieteikumiem peldūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt tikai aptuveni 40°C.
Kāpēc mēs ēdam karstu ēdienu, ja tas nav tik veselīgi?
Atbilde ir vienkārša: daudziem karstais ēdiens šķiet garšīgāks par auksto. Tas ir tāpēc, ka pārtikas temperatūra faktiski ietekmē to, kā tas tiek uztverts, saka ASV ķīmiķe Ariela Džonsone.
”Garša ir ne tikai pati garša, bet arī smarža. Siltums padara molekulas gaistošākas, to ir vairāk gaisā un līdz ar to pastiprinās aromāts un līdz ar to arī ēdiena garša, viņa skaidro.
Tajā pašā laikā jūs varat pārspīlēt. Eksperte stāsta, ka pārāk zemā vai pārāk augstā temperatūrā garšas uztvere joprojām ir blāva. Viņasprāt, labākais un gardākais variants ir silts ēdiens, kura temperatūra atbilst ķermeņa temperatūrai.
“Viens svarīgs izņēmums ir pikantums: jo augstāka temperatūra, jo pikantāk ēdiens garšos,” atzīmē Džonsone.
Runājot par to, kāpēc daži cilvēki joprojām dod priekšroku dedzinošam karstam ēdienam, ķīmiķe piebilst, ka visbiežāk tas ir vienkārši ieradums vai “vecākās paaudzes apsēstība”, kas uzauga ar bažām par iespējamu saindēšanos ar pārtiku.
Molekulārbiologs Niks Šarma, kurš pameta zinātnieka karjeru, lai studētu ēdienu gatavošanu, arī atzīmē , ka bieži vien aizraušanās ar ļoti karstu ēdienu vienkārši ir daļa no vietējām tradīcijām. Piemēram, lielākajai daļai ķīniešu pavāru dzedzinoši karsts ir standarts gandrīz visam, sākot no zupām un beidzot ar klimpām.
Kāpēc karsts ēdiens ir bīstams?
Ja ēdat karstu ēdienu reti, tad ne lielā daudzumā. Kā jau minējām, vienlaikus apēdot lielu daudzumu silta ēdiena, var tikai nedaudz uz īsu brīdi paaugstināt ķermeņa temperatūru, bet nebojāt kuņģa gļotādu.
Tomēr tas nav nekas slikts, ja vien jūs vienreiz vai divreiz neesat apdzedzinājies, piebilst ASV onkoloģe Davendra Sohala. Ja jums patīk pastāvīgi ēst ļoti karstu ēdienu (t.i., virs maksimālās ieteicamās temperatūras), tad pastāv barības vada plakanšūnu karcinomas attīstības risks.
”Jebkurš karsts ēdiens vai šķidrums var kairināt rīkles un barības vada gļotādu. Temperatūra ir lielākais riska faktors. Šīs termiskās traumas, īpaši atkārtotas, var izraisīt hroniskus iekaisumus un līdz ar to arī vēža šūnu veidošanos”, skaidro ārste.
Starptautiskās vēža izpētes aģentūras eksperti klasificē ļoti karstu dzērienu lietošanu, tas ir, tos, kas tiek patērēti temperatūrā virs 65°C, kā iespējamus kancerogēnus. To apstiprinājuši vairāki pētījumi dažādās valstīs.
Piemēram, Irānā cilvēki labprātāk dzer ļoti karstu tēju, un pētījums parādīja, ka barības vada vēža risks patiesībā ir lielāks tiem, kuri dzer tēju, kas ir karstāka par 60°C, nekā tiem, kuri pagaida, līdz tā nedaudz atdziest. Ja cilvēks katru dienu izdzēra 700 ml ļoti karsta dzēriena, tad viņa risks saslimt ar barības vada vēzi palielinājās par 90%. Līdzīgus rezultātus uzrādīja pētījums, kas veikts dažu Āfrikas valstu iedzīvotāju vidū.
Zinātnieki atzīmē, ka pieejamie dažādu pētījumu rezultāti kopumā sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka ļoti karstu dzērienu dzeršana palielina barības vada vēža risku. Ne tikai termiskās iedarbības dēļ, bet arī ar dažām tējas un kafijas sastāvdaļām. Pēc zinātnieku domām, šie efekti ir daudz ticamāki nekā tējai piedēvētais pretvēža efekts
Bez vēža, karsto dzērienu dzeršana palielina arī citu slimību risku.
”Starp šūnām parādās “caurumi”, un gļotāda vairs nefunkcionē kā barjera pret kaitīgām vielām un mikrobiem. Pārāk karsts ēdiens izraisīs gastrīta attīstību, skaidro gastroenterologi.
Ārsti skaidro, ka cilvēkam, pastāvīgi ēdot siltu ēdienu, organisms pierod pie šī kairinājuma, mazinās jūtīgums, un jau ir grūti saprast, kurš ēdiens īsti ir karsts. Laika gaitā kuņģī rodas iekaisums, tā šūnas tiek iznīcinātas un sākas gastrīts, bet pēc tam čūla. Tāpēc gastroenterologi iesaka nepārsniegt ieteicamo temperatūru un ēst maksimāli siltu ēdienu, jo tas organismā uzsūcas ātrāk, un sāta sajūta saglabājas ilgu laiku.
Tikmēr medicīnas antropologs Sidnijs Ross Singers piebilst, ka var izveidot pieradumu kaut ko ļoti karstu piecas minūtes pirms ēšanas atdzesēr. Ja ēdiens vai dzēriens joprojām ir pārāk karsts, izspļaujiet to, bet nenorijiet. Un, ja jūs nejauši norijāt verdošu gabalu vai iedzērāt šādu malku, tad neko nedariet – un jo īpaši nenoskalojiet to ar aukstu ūdeni.
Tāpat, pēc Singera teiktā, cilvēki var vieglāk panest kāda objekta karsto temperatūru savā mutē, nekā, ja tas būtu rokās. Tāpēc drošības apsvērumu dēļ ēdienu var pārbaudīt burtiski ar tausti: ja kaut kas ir pārāk karsts, lai to turētu, tad tas noteikti ir pārāk karsts jūsu mutei, atzīmē eksperts.
Savukārt Davendra Sohala piebilst, ka, lai gan ar karsto dzērienu dzeršanu saistīts risks saslimt ar vēzi, mainot šo ieradumu, tomēr bīstamību var samazināt. Nākamreiz, kad sniedzaties pēc karsta dzēriena vai ēdiena, divreiz padomājiet, pirms dzerat malku un ļaujiet tam nedaudz atdzist.
