Medijos jau izskanēja informācija, ka bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko sazinās ar pašreizējo ASV administrāciju. Izmantojot šo interesi, viņš atgādināja, ka viņa vadīšanas gados Donalds Tramps savulaik jautājis, kam pieder Krimas pussala.
Intervijā laikrakstam New York Times (NYT) Porošenko norādīja, ka Tramps var uzdot “negaidītus” un “nepieklājīgus” jautājumus. Piemēram, kādu dienu republikānis tieši pajautāja savam kolēģim: “Sakiet man, vai Krima ir krievu?”
Porošenko neprecizēja, kādos apstākļos šis jautājums tika uzdots. Viņš Trampam sacīja, ka pussala pieder Ukrainai, neskatoties uz Krievijas centieniem apgalvot pretējo pēc reģiona aneksijas 2014. gada martā. Tramps esot apgalvojis, ka vārdā nenosaukts “krievu draugs” viņam teicis, ka Krimai jābūt krieviskai.
“Viņš nav vienkāršs cilvēks,” par Trampu sacīja Porošenko. “Bet tagad ir laiks diplomātijai.”
Trampa administrācijas pirmajā pilnvaru termiņā tā neatzina Maskavas pretenzijas uz pussalu, lai gan tagad ir ziņas, ka Vašingtona varētu atzīt Kremļa tiesības uz šo reģionu. Tomēr uz sarunu galda var nonākt arī citas teritoriālās piekāpšanās, uz kurām ASV sistemātiski virza Ukrainu .
Starp citu, šonedēļ, kā ziņo CNN Türk, Ankarā jānotiek sarunām starp Krieviju un Ukrainu par kuģošanas drošību Melnajā jūrā. Kanāla avoti Turcijas Aizsardzības ministrijā apgalvo, ka tikšanās paredzēta no 15. līdz 16. aprīlim. Ja tas patiešām notiktu, tas būtu pirmais šāda veida kontakts starp pretējām pusēm kopš sarunām Stambulā 2022. gada pavasarī. Kijiva jau ir noliegusi ziņas par tās pārstāvju tikšanos.
Tajā pašā NYT intervijā Porošenko, kurš vadīja Ukrainu no 2014. līdz 2019. gadam, pauda viedokli, ka labākais veids, kā veicināt sarunu procesu, ir opozīcijas iekļaušana valdībā. Laikraksts norāda, ka janvārī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome iesaldēja bijušā prezidenta bankas kontus. Porošenko pret sevi vērstās sankcijas raksturoja kā “katastrofālas, antikonstitucionālas un ārpustiesas”, lai gan viņš Zelenski nesauc par diktatoru, kā to nesen darīja Tramps.
Martā pirmo reizi izskanēja informācija, ka Trampa komandas pārstāvji ir veikuši privātas sarunas ar bijušo premjerministri un partijas Batkivščina līderi Jūliju Timošenko un Porošenko partijas Eiropas Solidaritāte augsta ranga biedriem. Pēc tam tika apgalvots, ka Trampa palīgi bija pārliecināti, ka Zelenskis zaudēs vēlēšanās “kara noguruma un sabiedrības neapmierinātības ar ārkārtējo korupciju dēļ”.
Porošenko apstiprināja, ka viņa komanda uztur kontaktus ar “amerikāņu partneriem”. Viņš paskaidroja, ka diskusiju būtība ir saistīta ar diviem galvenajiem principiem: “drošība vispirms un miers ar spēku”.
Aprīļa sākumā kļuva zināms, ka Porošenko nedrīkst izbraukt no valsts, lai tiktos ar Trampa pārstāvjiem ASV, it kā deputātu komandējumi esot iespējami tikai starpparlamentu pasākumu ietvaros. Iepriekš bijušais prezidents kritizēja derīgo izrakteņu darījumu kā “draudu suverenitātei” un apšaubīja Saūda Arābijas sarunu vedēju autoritāti.
NYT, atsaucoties uz analītiķu pieņēmumiem, piebilst, ka Porošenko, visticamāk, vēlas izveidot vēlēšanu aliansi ar bijušo aizsardzības ministru (un tagad Ukrainas vēstnieku Lielbritānijā) Valēriju Zalužniju. Pēc eksprezidenta teiktā, viņi tikušies Londonā, taču nav skaidrs, kad un kādos apstākļos. Saskaņā ar jaunākajām aptaujām Porošenko hipotētiskās prezidenta vēlēšanās zaudētu Zeļenskim un Zalužnijam
