Lielbritānijas militārpersonas spēlēja lielu lomu Ukrainas pretuzbrukumā 2023. gadā un atbalstīja Vašingtonas un Kijivas sarežģītās attiecības. Par to raksta The Times
Žurnālisti raksta, ka 2023. gada vasaras sākumā, kad Ukrainas armija uzsāka ofensīvu, vienas tās vienības kodētais nosaukums tika nosaukts “Vollesa ass” par godu toreizējam Lielbritānijas aizsardzības ministram Benam Vollesam. Tiek atzīmēts, ka tieši viņam bija galvenā loma, lai Ukraina pirmajās kara dienās saņemtu nepieciešamos ieročus. Saskaņā ar izdevuma citēto Ukrainas militārpersonu teikto, Volless par atbalstu saņēmis iesauku “cilvēks, kurš izglāba Kijivu”.
Vēl 2022.gada decembrī Kijiva lika saprast, ka vēlas nākamā gada pavasarī doties ofensīvā pret agresorvalsti Krieviju, taču gan amerikāņi, gan briti šaubījās, vai Ukraina ir gatava. Pēc tam britu admirālis Tonijs Radakins saņēma tālruņa zvanu no sava amerikāņu kolēģa ģenerāļa Marka Milleija. Viņš ziņoja, ka amerikāņi nolēmuši atbalstīt ofensīvu un mest tajā maksimālos spēkus.
Janvārī tikšanās laikā Ramšteinā toreizējais ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka ASV un citas NATO valstis nosūtīs Ukrainai milzīgu smago, plaša darbības rādiusa ieroču paku. ASV ir noraidījušas savas ilggadējās bažas par Kijevas nodrošināšanu ar uzbrukuma bruņām un solīja nosūtīt 31 M1 Abrams tankus. Lielbritānija paziņojusi, ka kļūs par pirmo Rietumvalsti, kas piegādās Ukrainai liela darbības rādiusa spārnotās raķetes Storm Shadow.
Britu karaspēks tika slepeni nosūtīts uz Ukrainu, lai aprīkotu Ukrainas lidmašīnas ar raķetēm un apmācītu militārpersonām, kā tās izmantot. Šī nebija pirmā reize; Lielbritānijas armijas karavīri iepriekš bija aizvadījuši mācības Ukrainā. Piemēram, pēc britu NLAW prettanku raķešu piegādes iebrukuma sākumā.
Dažas nedēļas pirms pretuzbrukuma sākuma Lielbritānijas Stratēģiskās pavēlniecības vadītājs un bijušais armijas izlūkošanas vadītājs ģenerālis Džeimss Gokengals tikās ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāju Kirilo Budanovu . Kamēr Radakina palīgi, ģenerāļi Rolijs Vokers un Čārlijs Stiklends, palīdzēja plānot operācijas, Gokengals nodeva izlūkdatus Budanovam.
Problēma bija tā, ka saskaņā ar plānu Ukrainai visu aprīkojumu no partneriem bija paredzēts saņemt līdz marta beigām, taču termiņi tika vairākkārt pārcelti. Ukraina turpināja gaidīt, līdz saņems visu komplektu, un briti teica, ka ir jāsāk ofensīva, pirms Krievija nostiprinās sevi. Tajā laikā ieroči, ko Kijiva saņēma pretuzbrukumam, bija vienādi ar to, kas bija pieejams visai Lielbritānijas armijai. Laiks tika zaudēts, krievi izmantoja iespēju un ierakās, teikts rakstā.
Kad ofensīva sākās jūnija sākumā, radās cita problēma. Radakins un viņa amerikāņu kolēģi apgalvoja, ka Ukrainai ir jāīsteno stratēģija “nogriezt, izstiept un sist”. Ar nogriešanu viņi domāja uzbrukumus Krievijas loģistikas centriem ar mērķi ierobežot piegādes. Izstiepšana nozīmēja īsus uzbrukumus un operācijas uz vairākām asīm vienlaikus, no kurām viena tika nosaukta Vollesa vārdā. Stratēģijas “šoka” daļa prasīja spēku un uguns spēku koncentrēšanu vienā saskares punktā ar vislielāko izrāviena iespēju.
Rakstā teikts, ka ukraiņi tā vietā, lai izlauztos uz dienvidiem un nogrieztu sauszemes ceļu starp Krieviju un okupēto Krimu, sadalīja savus kaujas spēkus un nekad nesāka triecienu. Amerikāņi aicināja ukraiņus virzīties daudz agresīvākā tempā, raksta Times. Tieši šajā brīdī ukraiņu un amerikāņu attiecības pasliktinājās. Milleijs un ģenerālis Kristofers Kavoli, ASV armijas komandieris Eiropā un Āfrikā, bija ļoti vīlušies Ukrainas bruņoto spēku virspavēlniekā Valērijā Zalužnijā, teikts rakstā, savukārt Zalužnijs bija vīlies par amerikāņu spiedienu.
Tāpēc Radakins pārtrauca atvaļinājumu un nolēma personīgi doties uz Ukrainu, lai samierinātu amerikāņus un ukraiņus. Viņam vajadzēja klausīties Zalužniju un izskaidrot savu redzējumu amerikāņiem videozvana laikā no Kijivas. Kamēr Radakins devās uz Ukrainu, viņa palīgs Rolijs Vokers arī zvanīja saviem amerikāņu un ukraiņu kolēģiem. 2023. gada augusta vidū Lielbritānijas diplomātija deva rezultātus, teikts publikācijā. Radakins, Zalužnijs un Kavoli tikās klātienē uz Polijas un Ukrainas robežas, kur pavadīja piecas stundas, pārrunājot pretuzbrukumu, kā arī plānus ziemai un nākamajam gadam.
“Ukraina samaksāja šausmīgu cenu, aizstāvot sevi, bet viņi arī deva mums logu mūsdienu karadarbībā,” laikraksts citē britu militāro avotu.
