Ukraina neierobežos savu bruņoto spēku apjomu, kā to kā nosacījumu kara izbeigšanai pieprasīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Kijiva šo nostāju jau ir paudusi Vašingtonai, intervijā aģentūrai Reuters sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa. Viņš šādu prasību nosauca par “sarkano līniju”. “Tā ir Ukrainas pamatpozīcija: neviens un noteikti ne agresorvalsts Krievija nenoteiks Ukrainai, kādiem bruņotajiem spēkiem tai jābūt,” uzsvēra Palisa.
Martā ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā valsts prezidents Volodimirs Zeļenskis. Viņš uzsvēra, ka ar Maskavu nepārrunās Ukrainas bruņoto spēku parametrus, jo spēcīga armija ir daļa no drošības garantijas, ka karš neatsāksies. Savukārt Putins vairākkārt kā pamatu sarunām minējis 2022.gada martā Stambulā apspriesto līguma projektu.
Toreiz Krievija ierosināja samazināt Ukrainas armiju līdz 85 tūkstošiem karavīru, 342 tankiem un ierobežot tās raķešu darbības rādiusu līdz 40 kilometriem. Kijiva uzstāja uz 250 000 karavīru ar 800 tankiem un raķetēm, kuru darbības rādiuss ir 280 kilometri. Taču pēc tam, kad ASV atteicās uzņemt vai pat uzaicināt Ukrainu NATO, Zelenskis sacīja, ka viņa valstij būtu nepieciešama pusotra miljona liela armija. Viņš uzsvēra, ka tikai Krievijai līdzvērtīgs karavīru skaits būtu reāls drošības garants un galu galā novedīs Ukrainu līdz dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.
“Tie ir preventīvi pasākumi, jo Putinam ir jāsaprot, ka, ja viņš mēģinās uzsākt jaunu karu, viņu gaidīs 1,5 miljonu karavīru armija. Ja viņš gribēs nākt un mirt, lūdzu, dariet to,” sacīja Zelenskis. Nākotnē viņš arī ierosināja izmantot šo resursu sabiedroto interesēs. “Ukraina vēl nav NATO, bet esmu pārliecināts, ka laika gaitā visi vēlēsies, lai aliansē būtu tik spēcīga armija,” atzīmēja Zelenskis.
Pēc CIP datiem, Ukrainas bruņotos spēkus veido 800 tūkstoši aktīvo kaujinieku un 400 tūkstoši rezervistu. Nav zināms, vai šis skaitlis ietver militārpersonas no svešzemju leģioniem. Zelenskis apstiprināja, ka Ukrainas armija šobrīd ir gandrīz uz pusi lielāka par 1,5 miljoniem. Pēc viņa teiktā, tās uzturēšana izmaksā 40 miljardus dolāru, bet paplašināšanas gadījumā būs nepieciešami 60 miljardi dolāru.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kopā ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Stārmeru vada to valstu koalīciju, kuras pēc kara beigām vēlas nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, lai atturētu Krieviju, nosaucis Ukrainas bruņotos spēkus par lielāko armiju Eiropā.
