ASV neveiks “bezgalīgas sarunas” par izlīgumu Ukrainā; Par Krievijas gatavību izbeigt karadarbību kļūs zināms dažu nedēļu laikā. Tā paziņojis ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš ieradies Briselē uz tikšanos ar NATO sabiedrotajiem.
Pēc Rubio teiktā, ASV prezidents Donalds Tramps “neiekritīs bezgalīgo sarunu lamatās” par Ukrainu, ziņo AFP .
“Mēs uzzināsim pietiekami drīz, nedēļu, nevis mēnešu laikā, vai Krievija nopietni vēlas mieru vai nē,” sacīja Rubio.
ASV ir gatavas gaidīt “noteiktu laiku”, kura laikā tās vēlas redzēt, vai Krievija ir gatava mieram, sacīja Rubio. “Un laiks tuvojas,” viņš uzsvēra.
Viņš atteicās nosaukt periodu, kurā Vašingtona sagaida, ka Krievija parakstīs miera līgumu, taču norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pacietība izsīkst, raksta Telegraph. Rubio arī norādīja, ka Kongress jau ir sācis darbu pie likumprojekta par jaunām sankcijām pret Krieviju, un piebilda, ka Kapitolija spiediens uz ASV administrāciju pieaugs.
Putina īpašais pārstāvis saņēma ziņu
Pēc Rubio teiktā, Ukraina ir izrādījusi gatavību pilnīgam pamieram, lai radītu telpu sarunām, un konfliktam ir jābeidzas ar abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem.
Valsts sekretārs Vašingtonā tikās ar Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi Kirilu Dmitrijevu, sociālajā tīklā X, atsaucoties uz Rubio, apgalvo CNN žurnālists Alekss Markards. Saruna nebija draudīga, bet gan ASV nostājas skaidrojums.
“Tas drīzāk bija izskaidrojums, ka “tāds ir mūsu grafiks”, un kādā brīdī kļūs skaidrs, vai jūs vēlaties mieru vai nē. Un tas laiks tuvojas. Tā ir diezgan maz,” žurnālists citē Rubio.
Pēc viņa teiktā, valsts sekretārs arī pauda cerību, ka Dmitrijevs “nodos šo vēstījumu Maskavai un liks saprast, ka mums jāsāk redzēt reālu progresu, pretējā gadījumā nāksies secināt, ka viņi [Krievija] nav ieinteresēti mierā”. Pēc Markvarta teiktā, nekādas citas sarunas ar Krieviju nav plānotas.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute sacīja, ka jautājumā par pamieru Ukrainā bumba ir Krievijas pusē, ziņo Reuters . Vairāki Eiropas ministri pieprasījuši noteikt termiņu, līdz kuram Krievijai ir jāatbild uz pamiera priekšlikumu. Rute atteicās paust savu attieksmi pret šo priekšlikumu, raksta aģentūra.
Kanādas ārlietu ministre Melānija Džolija sacīja, ka ir nepieciešams “skaidrs grafiks”. Viņa piebilda, ka pamiera atteikumam ir jābūt sekām. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna apsūdzēja Krieviju par “jaunu nosacījumu izvirzīšanu” pamieram un ierosināja noteikt “sarkanās līnijas” grafikā. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sarunu kavēšanā.
Krievija turpina kontaktus ar ASV par pamieru Ukrainā, taču ir daudzas nianses, “kas ir jāsaprot”, 4.aprīlī sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Putins marta vidū apliecināja gatavību pārtraukt karadarbību, bet lai vienošanās radītu ilgtermiņa mieru un novērstu krīzes sākotnējos cēloņus. Krievija pieprasa garantijas, ka Kijiva pamiera laikā nemobilizēs un neapmācīs karavīrus un nesaņems ieročus.
Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis ekonomiskajai sadarbībai ar ārvalstīm Kirils Dmitrijevs, kurš Vašingtonā uzturas no 2.aprīļa līdz 4.aprīlim, runāja par “ievērojamu progresu” sarunās par izlīgumu Ukrainā ar Trampa komandu. Pēc viņa teiktā, Maskava un Vašingtona domā par to, “kas ir iespējams, kas patiešām var darboties” un kā rast konflikta ilgtermiņa risinājumu.
