Jauns pētījums atklāj satraucošus datus par braukšanas stāvokli Latvijā, Austrijā un Grieķijā.
Latvija ir atzīta par augstāko pārgalvīgo autovadītāju īpatsvaru ES, salīdzinot ar augstu nāves gadījumu skaitu uz ceļiem, proti, 75 nāves gadījumi uz miljonu cilvēku gadā, un satraucošu tālruņa lietošanas līmeni, vadot automašīnu.
Tā liecina jauns autoceļu nodevu pārdevēja Vignetteswitzerland.com pētījums, kurā analizēti seši galvenie rādītāji, tostarp nāves gadījumu skaits uz ceļa, braukšana dzērumā, ātruma pārsniegšana uz automaģistrālēm, braukšana miega laikā, tālruņa lietošana braukšanas laikā un drošības jostas nepiesprādzēšanās.
Austrija ieņem otro vietu ES, kur 22,1% autovadītāju atzīst, ka sēdušies pie stūres pēc alkohola lietošanas. Pirmajā trijniekā ierindojas Grieķija, kur gandrīz 28% tās vadītāju nav piesprādzējušies, kas ir augstākais rādītājs ES.
Dati tika apkopoti no Eiropas Komisijas oficiālās statistikas par ceļu satiksmes negadījumiem un Vias institūta ceļu lietotāju attieksmes e-aptaujas (E-Survey of Road Users’ Attitudes – ESRA).
Somijas autovadītāji arī ir parādījuši sliktu uzvedību, jo vairāk nekā 40% braucot runā pa tālruni, kas ir augstākais rādītājs aptaujātajās valstīs. Luksemburgā gandrīz četri no 10 autovadītājiem atzīst, ka sēdušies pie stūres pēc alkohola lietošanas.
“Īpaši satraucoši ir tas, ka tādās valstīs kā Luksemburga un Somija – valstis, kas ir pazīstamas ar saviem augstajiem dzīves standartiem un infrastruktūru – mēs novērojam ārkārtīgi augstus specifiskas bīstamas uzvedības gadījumus,” sacīja Vignette Switzerland izpilddirektors Metijs Vīnmalens.
Turpretim Zviedrijā ir zemākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Eiropā, tikai 22 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, kas ir ievērojami zemāks par Eiropas vidējo rādītāju.
Kāds ir Eiropas Komisijas ieskats?
Neraugoties uz šiem rezultātiem, Eiropas Komisija ziņoja, ka 2024. gadā ES ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir samazinājies par 3% gadā, atspoguļojot par 600 dzīvību mazāk visā blokā.
Tomēr Komisija uzskata, ka šis samazinājums joprojām ir nepietiekams.
“Kopējais uzlabojumu temps joprojām ir pārāk lēns, un lielākā daļa dalībvalstu nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu,” teikts 18. martā publicētajā paziņojumā presei.
Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju lauku ceļi joprojām rada vislielāko risku, kas veido 52 % bojāgājušo.
Vīrieši veido lielāko daļu ceļu satiksmes negadījumu bojāgājušo (77%), savukārt gados vecāki pieaugušie (65+) un jaunieši (18–24) ir īpaši neaizsargāti satiksmes dalībnieki.
No dažāda veida satiksmes dalībniekiem lielākais bojāgājušo īpatsvars ir automašīnu pasažieriem, kam seko motociklisti (20%), gājēji (18%) un velosipēdisti (10%).
Mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, tostarp gājēji, velosipēdisti un motociklisti, veido gandrīz 70% no nāves gadījumiem pilsētās.
