Pavasara ekvinokcija ir brīnišķīgs un daudzpusīgs brīdis, kas atgādina par mūžīgo atjaunotnes un harmonijas ciklu. 20. martā pulksten 11:01 Saule ieiet Auna zīmē, iezīmējot iekšējās uguns un dzīvības enerģijas pamošanos. Šī diena simbolizē līdzsvaru, jo tieši ekvinokcijas laikā gaisma un tumsa, diena un nakts ir līdzsvarā.
2025. gada pavasara ekvinokcija iegūst vēl lielāku nozīmi, jo tas notiek aptumsuma koridorā no 14. līdz 29. martam. Tas palielina tā nozīmi, ieviešot karmisku nokrāsu: iepriekšējie izdevumi ir jāpabeidz, un jauni ceļi tikai sāk veidoties
Pavasara ekvinokcijas diena kļūst par sava veida sākumpunktu jaunajam astroloģiskajam gadam, nosakot galvenās tendences turpmākajiem mēnešiem (līdz nākamajam kardinālajam punktam – vasaras saulgriežiem).
Turklāt retrogrāds Merkurs un Venera norāda, ka pagātnes tēmas vēl nav atrisinātas un var atkal parādīties, pieprasot uzmanību un pārdomas. Retrogrādi planētu tranzīti piešķir notikumam īpašu dziļumu, atgādinot mums par dzīves pieredzes nozīmi neatkarīgi no tā, kāda tā ir. Tie paver iespēju ar jauniem spēkiem ieiet nākamajā posmā.
Pavasara ekvinokcija atgādina, ka Daba un Kosmoss vienmēr tiecas pēc līdzsvara. Šī diena mūs iedvesmo meklēt iekšējo līdzsvaru, atbrīvot pagātni un drosmīgi stāties pretī nākotnei. Tāpat kā pirmie saules stari izlaužas ziemas aukstumā, tā mēs modinām gaismu un jaunas cerības sevī.
Dabā Saules ienākšana Auna zīmē simbolizē pāreju no ziemas snaudas uz dzīvības atdzimšanu, astronomiskā pavasara sākumu. Astroloģijā pavasara ekvinokcija sāk jaunu astroloģisku gadu, nosakot toni nākamajiem 12 mēnešiem.
Auna enerģija visspilgtāk izpaužas pavasara ekvinokcijas dienā, prasot no mums aktīvu rīcību, bet vispirms – analīzi un sagatavošanos. Retrogrādā Venera mūs atgriež pie vecajām vērtībām, attiecībām, finanšu jautājumiem. Retrogrāds Merkurs mudina pārdomāt idejas, vienošanās un saziņu.
Saulei Aunā ir paaugstinājuma statuss un tā nepieņem nekādus ierobežojumus. Ir svarīgi apzināti pārskatīt savas vēlmes un mērķus. Atbrīvojieties no vecās, skaidrās telpas (fiziskās un garīgās). Uzlādē sevi ar pavasara enerģiju un sajūti jaunu impulsu dzīvei.
Romiešu tradīcijās marts ir veltīts kara dievam Marsam un tiek uzskatīts par aktīvu darbību, kampaņu un iekarojumu sākuma mēnesi. Astroloģijā Auna zīme, kuru pārvalda Marss, simbolizē tiekšanos uz priekšu, spiedienu, virzību uz mērķi. Tieši ar savu enerģiju asociējas jaunā astroloģiskā gada sākums.
Pavasara ekvinokcija nav tikai gadalaiku maiņa, bet gan maģisks atjaunošanas un pārejas brīdis. Mītos tas tiek saistīts ar atdzimšanu, tradīcijās – ar attīrīšanos, astroloģijā – ar jauna cikla sākumu, kas šogad īpaši nozīmīgs aptumsumu un retrogrādu planētu dēļ. Šis ir laiks, kad pieņemt pagātni, aptvert tagadni un drosmīgi virzīties uz nākotni.
Daudzās kultūrās un mitoloģijās pavasara ekvinokcijai bija būtiska nozīme. Šis laiks bija saistīts ar atdzimšanu, jauna dzīves cikla sākumu un gaismas uzvaru pār tumsu:
Persefone un Dēmetra (Senā Grieķija)
Sengrieķu mitoloģijā pavasara ekvinokcija ir saistīta ar mītu par Persefoni, auglības dievietes Dēmetras meitu, kura atgriežas no Hādes pazemes uz zemes. Viņas atgriešanās nozīmē pavasara atnākšanu, dabas uzplaukumu, dzīvības atmošanos.
Ostara (vācu-skandināvu tradīcija)
Pēc ķeltu tradīcijām Ostaras (Eostre) svētki bija veltīti pavasara un rītausmas dievietei, kuras nosaukums radīja nosaukumu Lieldienas. Ostara tika attēlota ar zaķiem un olām – auglības un atjaunotnes simboliem. Šajā dienā tika iedegti ugunskuri, kas simbolizēja saules gaismu, kas iekaro ziemas tumsu.
Ozīriss, Isis un Hors (Senā Ēģipte)
Ēģiptes mitoloģijā ekvinokcija tika saistīta ar mītu par Ozīrisa nāvi un augšāmcelšanos. Viņu nogalināja brālis Sets (haosa personifikācija), bet viņa sieva Izīda savāca viņa ķermeni, un viņu dēls Hors iesaistījās cīņā ar Setu par troni. Senajā Ēģiptē pavasara ekvinokcija bija saistīta ar Sīriusa celšanos un Nīlas ciklisku atjaunošanos, no kuras bija atkarīga zemes auglība.
Marena, ziemas un nāves dieviete, nakts karaliene (spēcīga un briesmīga slāvu dievība)
Senie slāvi ekvinokciju svinēja kā Masļeņicu vai Komojedicu, kad cilvēki sagaidīja ziemu un sagaidīja pavasari. Uguns, saule un apaļš maizes klaips simbolizēja jauna auglīga perioda atnākšanu.
Ekvinokcija ir bijusi un paliek svinību, ceremoniju un rituālu iespēja. Dažādu laikmetu un kultūru cilvēki svinēja šo dienu ar šādām tradīcijām:
Navruz (Persija, Vidusāzija) ir seni svētki, kas apzīmē pavasara atnākšanu. Šajā dienā tiek veikti attīrīšanās rituāli, izrotātas mājas, klāts galds ar septiņiem svētajiem ēdieniem.
Pavasara ugunskuri (Skandināvija, Vācija, slāvu zemēs) – ekvinokcijas naktī tika iekurti rituālie ugunskuri, šķīstoties lēca pāri ugunīm un dejoja apļus, sveicot sauli.
Auglības simboli (Eiropa) – zaķi, olas, ziedi kļuva par ekvinokcijas simboliem, sagaidot nākamos Lieldienu svētkus.
Daudzās kultūrās pirms pavasara ekvinokcijas viņi tīra, veic mazgāšanas rituālus un dedzina vecās lietas, lai atbrīvotos no pagātnes un ieietu jaunā ciklā ar tīrām domām. Cilvēki tīrīja savas mājas un telpas, dedzināja vecas lietas, simbolizējot atvadas no pagātnes. Sveicināja rītausmu, vēroja saullēktu, izjūtot saikni ar kosmosu.
Šajā periodā sākās darbi uz laukiem, jo ekvinokcija tika uzskatīta par laiku, kad zeme bija visgatavākā sēklu pieņemšanai. Tika veikti arī uzplaukuma rituāli: gatavoja rituālu ēdienu, piemēram, krāsotas olas vai maizi, un veica rituālus, lai piesaistītu pārpilnību.
