Ķīnas valsts mediji atzinīgi novērtējuši Donalda Trampa soli samazināt publisko finansējumu ziņu kanāliem ” Amerikas balss” un “Radio Brīvā Āzija”, kas jau ilgu laiku ziņo par autoritāriem režīmiem.
Šis lēmums skar tūkstošiem darbinieku — aptuveni 1300 darbinieku ir nosūtīti apmaksātā atvaļinājumā tikai uzņēmuma Voice Of America (VOA) kopš piektdienas izpildrīkojuma.
Kritiķi šo soli nosaukuši par neveiksmi demokrātijai, bet Pekinas valsts laikraksts Global Times nosodīja ”Balsis” par tās “šausmīgajiem sasniegumiem” ziņojumos par Ķīnu un paziņoja, ka “pašas valdība to tagad ir izmetusi kā netīru lupatu”.
Baltais nams aizstāvēja šo soli, sakot, ka tas “nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nav uz āķa radikālai propagandai”.
Trampa samazinājumi ir vērsti pret ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM), ko atbalsta Kongress un, kas finansē skartās ziņu aģentūras, piemēram, VOA, Radio Free Asia (RFA) un Radio Free Europe.
Tie ir guvuši starptautisku atzinību par saviem ziņojumiem vietās, kur preses brīvība ir stipri ierobežota vai nepastāv, no Ķīnas un Kambodžas līdz Krievijai un Ziemeļkorejai.
Lai gan dažās no šīm valstīm varas iestādes bloķē pārraides – piemēram, Balsis ir aizliegts Ķīnā – cilvēki var klausīties tos īsviļņu radio vai apiet ierobežojumus, izmantojot VPN.
RFA bieži ziņoja par cilvēktiesību apspiešanu Kambodžā, kuras bijušais autoritārais valdnieks Huns Sens ir apsveicis samazinājumus kā “lielu ieguldījumu viltus ziņu izskaušanā”.
Tas bija arī viens no pirmajiem ziņu avotiem, kas ziņoja par Ķīnas aizturēšanas centru tīklu Siņdzjanā, kur varas iestādes tiek apsūdzētas simtiem tūkstošu uiguru musulmaņu ieslodzīšanā bez tiesas. Pekina šos apgalvojumus noliedz, sakot, ka cilvēki labprāt apmeklē “pāraudzināšanas nometnes”, kas cīnās pret “terorismu un reliģisko ekstrēmismu”. Balss ir ieguvusi balvas VOA ziņojumos par pārbēdzējiem no Ziemeļkorejas un Ķīnas komunistiskās partijas iespējamo Covid bojāgājušo slēpšanu.
VOA, galvenokārt radio, kas raida arī mandarīnu valodā, pagājušajā gadā tika atzīts par savu apraidi par retajiem protestiem 2022. gadā Ķīnā pret Covid bloķēšanu.
Taču Ķīnas laikraksts Global Times apsveica samazinājumus, nodēvējot VOA par “melu rūpnīcu”.
“Tā kā arvien vairāk amerikāņu sāks izlauzties cauri saviem informācijas kokoniem un ieraudzīt reālu pasauli un daudzdimensionālu Ķīnu, VOA izplatītie dēmonizējošie stāsti galu galā kļūs par apsmieklu,” teikts pirmdien publicētajā ievadrakstā.
Hu Sjijiņs, kurš bija Global Times bijušais galvenais redaktors, rakstīja: “Amerikas balss ir paralizēta! Tāpat arī Radio Free Asia, kas ir bijis tikpat ļauns pret Ķīnu. Šīs ir tik lieliskas ziņas.”
Šādas atbildes “būtu bijis viegli paredzēt”, sacīja Valdja Baraputri, Balss žurnāliste, kura nedēļas nogalē zaudēja darbu. Iepriekš viņa strādāja BBC World Service.
“Protams, VOA likvidēšana ļauj attīstīties kanāliem, kas ir pretēji precīzai un līdzsvarotai ziņošanai,” viņa sacīja BBC.
Nacionālais preses klubs, vadošā ASV žurnālistu pārstāvju grupa, paziņoja, ka rīkojums “grauj Amerikas ilggadējo apņemšanos nodrošināt brīvu un neatkarīgu presi”.
Balss, kas dibināta Otrā pasaules kara laikā, daļēji, lai cīnītos pret nacistu propagandu, sasniedz aptuveni 360 miljonus cilvēku nedēļā gandrīz 50 valodās. Gadu gaitā tas ir pārraidīts Ķīnā, Ziemeļkorejā, komunistiskajā Kubā un bijušajā Padomju Savienībā. Tas ir bijis noderīgs rīks arī daudziem ķīniešiem angļu valodas apguvē.
VOA direktors Maikls Abramovics sacīja, ka Trampa rīkojums ir traucējis Balsim, kamēr “Amerikas pretinieki, piemēram, Irāna, Ķīna un Krievija, iegulda miljardus dolāru, lai radītu viltus stāstījumus, lai diskreditētu ASV”.
Baraputri kundze, kura ir no Indonēzijas, bet atrodas Vašingtonā, pirmo reizi pievienojās balsij 2018. gadā, taču viņas vīza tika pārtraukta Trampa pirmās administrācijas darbības beigās.
Viņa atkal pievienojās 2023. gadā, jo vēlējās būt daļa no organizācijas, kas “atbalsta objektīvu, faktos balstītu ziņojumu sniegšanu, kas ir brīva no valdības ietekmes”.
Viņa ir arī nobažījusies par kolēģiem, kuri tagad var būt spiesti atgriezties naidīgās mītnes zemēs, kur viņus var vajāt žurnālistikas dēļ.
Tikmēr Čehija ir vērsusies pie Eiropas Savienības ar aicinājumu iejaukties, lai tā varētu turpināt Radio Brīvā Eiropa darbību. Tajā tiek sniegti ziņojumi 27 valodās no 23 valstīm, katru nedēļu sasniedzot vairāk nekā 47 miljonus cilvēku.
RFA izpilddirektors Bejs Fangs savā paziņojumā sacīja, ka organizācija plāno apstrīdēt rīkojumu. Finansējuma samazināšana šiem tirgiem ir “balva diktatoriem un despotiem, tostarp Ķīnas komunistiskajai partijai, kas nevēlētos neko labāku kā to, lai viņu ietekme informācijas telpā netiktu kontrolēta”, viņš sacīja.
RFA sāka darbu 1996. gadā un katru nedēļu sasniedz gandrīz 60 miljonus cilvēku Ķīnā, Mjanmā, Ziemeļkorejā, Kambodžā, Vjetnamā un Laosā. Ķīnā tas tiek pārraidīts arī mazākumtautību valodās, piemēram, tibetiešu un uiguru valodā, izņemot angļu un mandarīnu valodu.
“[Trampa rīkojums] ne tikai atņem tiesības gandrīz 60 miljoniem cilvēku, kuri katru nedēļu vēršas pie RFA ziņojumiem, lai uzzinātu patiesību, bet arī dod labumu Amerikas pretiniekiem uz mūsu pašu rēķina,” norādīja Fans.
Lai gan Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi ir atzīmējuši samazinājumus, ir grūti saprast, kā ķīnieši jūtas pret to, jo viņu internets ir ļoti cenzēts.
Ārpus Ķīnas tie, kas gadu gaitā ir klausījušies VOA un RFA, šķiet vīlušies un noraizējušies.
“Atskatoties uz vēsturi, neskaitāmi trimdinieki, nemiernieki, intelektuāļi un parastie cilvēki ir izkļuvuši no tumsas, pateicoties Balss un RFA balsīm, un ir redzējuši cerību bailēs viņu ziņojumu dēļ,” Beļģijā dzīvojošais ķīniešu disidents Du Veņs raksta X.
“Ja brīvā pasaule izvēlēsies klusēt, tad diktatoru balss kļūs par vienīgo atbalsi pasaulē.”
