Zinātnieki saka, ka globālā sasilšana var negatīvi ietekmēt elpceļu veselību. Temperatūras paaugstināšanās izraisa mitruma samazināšanos daudzos reģionos, palielinot elpceļu dehidratācijas risku. Eksperimentos ar šūnām un dzīvniekiem pētnieki atklāja, ka ilgstoša uzturēšanās sausā gaisā provocē iekaisumu, palielinot astmas, hroniska klepus un alerģiska rinīta attīstības iespējamību. Pētījums publicēts žurnālā Nature
Laboratorijas pārbaudēs zinātnieki pakļāva bronhu epitēliju – šūnas, kas pārklāj augšējos elpceļus – sausam gaisam. Analīze parādīja, ka šūnas, kas regulāri pakļautas sausai videi, izdalīja mazāk viskozas gļotas un parādīja paaugstinātu citokīnu līmeni, proteīnus, kas signalizē par iekaisumu.
Citā eksperimentā pētnieki veselas peles un peles ar elpceļu slimībām pakļāva regulārai sausa gaisa iedarbībai nedēļu. Rezultāti parādīja, ka dzīvniekiem ar mitruma trūkumu plaušās uzkrājās imūnās šūnas, kas liecina par nozīmīgu iekaisuma reakciju.
Klimata modeļi prognozē turpmāku gaisa mitruma samazināšanos, laikam sasilstot. Zinātnieki uzskata, ka līdz 2030. gadam ievērojami palielināsies ar sausu gaisu saistīto elpceļu slimību izplatība, īpaši to cilvēku vidū, kuri daudz laika pavada gaisa kondicionētās telpās.
Pētījuma autori aicina pievērst uzmanību ne tikai gaisa tīrībai, bet arī tā mitrumam, jo optimāla mitruma līmeņa uzturēšana var būt svarīgs faktors veselības saglabāšanā mainīgā klimata apstākļos.
