Runājot ar žurnālistiem uz Air Force One, atgriežoties no Floridas svētdienas vakarā, Tramps skaidri norādīja, ka viņa otrdien plānotā telefonsaruna ar Putinu koncentrēsies uz to, kādu zemi un īpašumus Krievija paturēs pamiera gadījumā ar Ukrainu. Par to, norādot, ka būtībā Tramps risinās sarunas, kādu atlīdzību Krievija saņems par 11 gadu atklātu agresiju pret Ukrainu, raksta The New York Times.
Baltā nama palīgi ir skaidri norādījuši, ka Krievija noteikti paturēs Krimu un, iespējams, lielāko daļu tās sagrābtās teritorijas. Kā atzīmē NYT, lai gan ASV administrācijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka ir pilnībā informējušas Ukrainas kolēģus un Eiropas līderus par mijiedarbību ar Krieviju, telefona sarunā piedalīsies tikai Tramps un Putins, un viņu palīgi klausīsies. Un nav skaidrs, vai Ukraina un Eiropas lielvaras piekritīs tam, par ko varētu vienoties ASV un Krievijas prezidenti.
“Es domāju, ka mums ar Krieviju klājas labi,” žurnālistiem sacīja Tramps. Uz jautājumu par to, no kā Ukrainai varētu būt jāatsakās, viņš sacīja: “mēs runāsim par zemi”, “mēs runāsim par spēkstacijām”, acīmredzot ar to domājot Zaporižjas atomelektrostaciju.
NYT raksta, ka savos publiskajos paziņojumos nacionālās drošības padomnieks Stīvens Valcs un citi Trampa palīgi uzsver, ka sarunu svarīgākajam iznākumam vajadzētu būt slepkavošanas izbeigšanai pēc trīs gadus ilga brutālā kara. Taču par pamiera nosacījumiem tiek runāts maz, liekot domāt, ka tie ir sekundāri attiecībā uz šo plašāko misiju.
Trampa administrācija jau ir skaidri norādījusi, ka sagaida, ka Krievija kontrolēs aptuveni 20 procentus Ukrainas, ko tā ir okupējusi. Taču Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska palīgi pagājušajā mēnesī pauda bažas, ka Tramps varētu atbalstīt citas Putina vēlmes, iespējams, tostarp kritisko Odesas ostu, vēsta laikraksts.
Starp citām pazīmēm, ka “Tramps gatavojas piekāpties Putinam”, NYT min ASV izstāšanos no starptautiskās grupas, kas izmeklē Putina un viņa sabiedroto noziegumus, kas atbildīgi par iebrukumu Ukrainā. Un arī samazināt darbu, ko paveica War Crimes Accountability Group, kuru 2022. gadā izveidoja toreizējais ģenerālprokurors Meriks B. Gārlends.
NYT velk paralēles ar Jaltas konferenci 1945. gadā, kad Čērčils, Staļins un Rūzvelts “sadalīja kontinentu amerikāņiem pieskaņotajos Rietumos un Austrumos, kuros dominēja Padomju Savienība, radot ietekmes sfēras, kas kļuva par aukstā kara kaujas laukiem”.
“Lielās valstis cenšas vienoties par jaunu pasaules kārtību galvenokārt savā starpā, līdzīgi kā to darīja sabiedroto līderi, pārzīmējot pasaules karti Jaltā,” NYT citē starptautisko tiesību profesori Moniku Dafiju Toftu.
Profesore Tofta sacīja, ka teritoriālā paplašināšanās “ir tas, ko Putins vēlas, un tas, protams, ir tas, ko vēlas Tramps – paskatieties uz Grenlandi, Panamu un Kanādu “.
Viņa turpināja: “Tas ir tas, ko šie līderi uzskata, ka ir jādara, lai viņu valstis atkal kļūtu lieliskas.”
“Lielā jautājuma zīme ir Ķīna,” viņa piebilda. Sarunu iznākums – un jo īpaši jautājums par to, vai par milzīgi dārgo karu tiks saņemta atlīdzība – “varētu norādīt, kas notiks, ja Sji Dzjiņpins nolems sagrābt Taivānu”.
