Tā sauktās “sastrēgumu maksas” dēļ, ko sistēmu operatori iekasē par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām tarifu atšķirību dēļ starp dažādām cenu zonām, lētā Somijas elektroenerģija Igaunijas patērētājiem tiek pārdota par cenām, kas vairākas reizes pārsniedz tās mazumtirdzniecības cenu.
Pēc Eesti Energia vadītāja Andrusa Dureiko teiktā, šāda sistēma nav nedz saprātīga, nedz sabiedrībai izdevīga, un Klimata ministrija apgalvo, ka, lai to mainītu, nepieciešama vienošanās Eiropas Savienībā.
2024.gadā Igaunija no ārvalstīm elektroenerģiju importēja par vidējo cenu 92 eiro par megavatstundu, bet Somija to eksportēja par 11 eiro par megavatstundu, t.i., gandrīz astoņas reizes lētāk.
Iemesls ir tāds, ka, ja elektroenerģijas cena Somijā un Igaunijā atšķiras, tad Igaunijas un Somijas sistēmu operatori Elering un Fingrid šo atšķirību savā starpā dala kā t.s. “sastrēgumu maksas”. Šī maksa paredzēta kā finansējuma avots jaunu pārrobežu elektropārvades līniju izbūvei. Pērn Elering šādā veidā saņēma 128 miljonus eiro.
Pēc Eesti Energia vadītāja Andrusa Dureiko domām, šāda sistēma nav sabiedrībai saprātīgākā.
“Ja to visu saskaita, izrādās, ka Igaunija vai arī Baltija kopumā pēdējo piecu gadu laikā ir subsidējusi elektrības cenu Somijā par aptuveni pusmiljardu eiro. Tā ir liela nauda. Jādomā, kāds regulējums un atbalsta shēma būs sabiedrībai visizdevīgākā nākotnē. Šajā gadījumā tas tā nav, ja vien mēs neprotam šo naudu izmantot labāk savas ekonomikas attīstībai,” sacīja Dureiko.
Dureiko atzīmēja, ka Somijā “pārslodzes maksa” uzreiz tiek novirzīta uz proporcionālu tīkla maksas samazinājumu, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem elektroenerģiju padara vēl lētāku.
Ministrija: Regula neļauj samazināt tīkla maksas kā Somijā
Kā informēja Klimata ministrijas pārstāvis Reins Vakss, Igaunijā atšķirībā no Somijas nav juridiskas iespējas līdzīgiem elektrības rēķinu samazinājumiem patērētājiem. Vasks norādīja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem sastrēgumu maksas galvenokārt būtu jāizmanto, lai finansētu pārrobežu elektropārvades līnijas.
Elering naudu citiem mērķiem var izmantot tikai tad, ja operatora prognoze liecina, ka jau ir savākti pietiekami līdzekļi šādu līniju būvniecības finansēšanai.
“Somija to izmantoja, lai pazeminātu tīkla maksu. Cik mums zināms, tas tika darīts, jo tika prognozēts, ka viņu maciņš būs pietiekami ātri pilns, lai finansētu šos jaunos savienojumus. Somi prognozēja, ka viņiem paliks pāri,” sacīja Vasks.
Elering valdes loceklis Erki Saps norādīja, ka Igaunijas sistēmas operators plāno izbūvēt jaunu Igaunijas-Somijas elektroenerģijas kabeli Estlink-3 un jaunu pārrobežu elektrolīniju no Igaunijas uz Latviju caur Sāremā. Šie pieslēgumi Elering izmaksās aptuveni 1,4 miljardus eiro, un sistēmas operators uzskata, ka maksu iekasēšana par šo projektu finansēšanu ir pilnīgi saprātīga.
“Sastrēgumu cenu noteikšana ir līdzeklis jaudas palielināšanai, tāpēc ir lietderīgi to izmantot šim nolūkam, nevis meklēt citus veidus, kā darīt to pašu,” sacīja Saps.
Saps skaidroja, ka, ja starp divām valstīm ir pietiekami daudz savienojumu, elektrības cena vienmēr būs vienāda. Bet, ja kādā brīdī viena valsts saražo vairāk lētas elektroenerģijas, nekā spēj eksportēt pārrobežu elektropārvades līnijas, tad rodas pārslodze un elektroenerģijas cena abās valstīs atšķiras.
Sastrēgumu maksas arī finansē riska mazināšanas instrumentus, kas ļauj enerģijas mazumtirgotājiem piedāvāt fiksētas cenas paketes, sacīja Seps.
