Ir vispārpieņemts viedoklis, ka Eiropa nevar stāties pretī Krievijai militāri bez ASV atbalsta, taču Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) domnīcas pārskats liecina, ka Eiropas militārais spēks ir salīdzināms ar Krievijas militāro spēku.
Savā Military Balance 2025 ziņojumā IISS atklāja, ka desmit Eiropas valstīs ar lielākajām armijām, tostarp Apvienotajā Karalistē, pagājušajā gadā aktīvā dienestā bija vairāk karavīru nekā Krievijā. Arī Eiropas valstu kopējie aizsardzības izdevumi pērn pārsniedza Krievijas izdevumus.
Saskaņā ar ziņojumu pagājušajā gadā Krievijā aktīvajā militārajā dienestā atradās 1 134 000 karavīru. Francijā, Vācijā, Polijā, Itālijā, Lielbritānijā, Grieķijā, Spānijā, Rumānijā, Bulgārijā un Nīderlandē aktīvajā dienestā bija 1 243 800 karavīru.
Skaitļi kļūst vēl labvēlīgāki Eiropai, ja pieskaita Turciju, kurā pagājušajā gadā bija 355 200 aktīvā dienesta karavīru. Ukraina ziņojumā nav iekļauta, taču valstī pagājušajā gadā bija 730 000 aktīvo militārpersonu.
Militārie izdevumi ir aptuveni vienādi
Saskaņā ar ziņojumu Eiropas valstu, tostarp Turcijas un Lielbritānijas, aizsardzības izdevumi pagājušajā gadā sasniedza 457 miljardus dolāru.
Krievijas izdevumi aizsardzībai bija 145,9 miljardi ASV dolāru, bet, ņemot vērā pirktspējas paritāti, Krievijas aizsardzības izdevumi bija 461,6 miljardi ASV dolāru, kas ir nedaudz vairāk nekā Eiropas kopējie aizsardzības izdevumi.
Somijas izdevums Iltasanomat, kas analizēja IISS ziņojumu, atzīmēja, ka pagājušo gadu varētu uzskatīt par pagrieziena punktu Eiropā, jo Vācijas aizsardzības tēriņi šobrīd pārsniedz Apvienotās Karalistes izdevumus, kas pēdējos gadu desmitos aizsardzībai tērējusi visvairāk.
Vācijas aizsardzības budžets pagājušajā gadā pieauga līdz 86 miljardiem dolāru, ko veicināja palīdzība Ukrainai. Apvienotās Karalistes izdevumi aizsardzībai sasniedza 81,1 miljardu, Francija – 64, Itālija – 35,2, Polija – 28, Holande – 23,6, Spānija – 19,4, Turcija – 14,2, Zviedrija – 12,2, Dānija – 5 miljardi dolāru, Somija – 9,8 miljardi dolāru.
ASV aizsardzībai pērn iztērēja 968 miljardus dolāru.
Izdevums Iltasanomat atzīmēja, ka pērn Somijas aizsardzības budžets sasniedza 6,9 miljardus dolāru.
Aizsardzības ministrijas mājaslapā norādīts, ka Igaunijas izdevumi aizsardzībai pērn veidoja 1,3 miljardus eiro jeb 3,21% no IKP. Pēc IISS aplēsēm, Igaunijas aizsardzības izdevumi pērn veidoja 1,7 miljardus eiro.
Aktīvā dienesta un rezerves militārpersonu skaits ir ļoti atšķirīgs
Ziņojumā norādīts, ka starp ES valstīm visvairāk aktīvā militārpersonu ir Francijā – 202 200. Tajā pašā laikā Francijā, tāpat kā dažās citās militārajās lielvalstīs, ir maz rezervistu, šajā rādītājā atpaliekot pat pēc Igaunijas.
Nākamie lielākie bruņotie spēki ir Vācija (179 850), Polija (164 100), Itālija (161 850), Apvienotā Karaliste (141 100), Grieķija (132 000) un Spānija (122 200). Viņiem seko Rumānija (69 900), Bulgārija (36 950), Nīderlande (33 650), Čehija (26 600), Norvēģija (25 400), Somija (23 850), Zviedrija (14 850), Dānija (13 100) un Igaunija (7 100).
Saskaņā ar IISS datiem visvairāk rezervistu ir Grieķijā, kuras rezervē ir 289 000 karavīru.
Otrajā vietā ir Somija ar 233 000 rezervistu, no kuriem 180 000 ir armijā, 29 000 gaisa spēkos un 24 000 flotē. Tomēr “Iltasanomat” atzīmē, ka Somijas Aizsardzības spēku mājaslapā norādīts, ka Aizsardzības spēku kara laika sastāvs ir 280 000 karavīru, rezervē ir aptuveni 870 000 somu.
Tajā pašā laikā daudzās lielajās valstīs ir ļoti maz militārpersonu rezervē: piemēram, Francijā pērn bija tikai 38 500 rezervistu, bet Vācijā – 34 100, kas ir mazāk nekā Igaunijā (41 200).
Šveicei ir trešais lielākais rezervistu skaits starp Eiropas valstīm (123 450 rezervistu), kam seko Austrija (106 900) un Lielbritānija (70 450). Rumānijā ir 55 000 rezervistu, Kiprā 50 000, Dānijā 44 200, Igaunijā 41 200, Francijā 38 500, Polijā 37 500, Vācijā 34 100, Portugālē 23 500, Zviedrijā 21 500, 0, 0, 0, 0, 21 00 Latvijā, 14 500 Itālijā, 13 800 Spānijā, 12 950 Lietuvā, 6 350 Nīderlandē, 5 900 Beļģijā, 300 Bulgārijā, 1 500 Īrijā, 950 Slovēnijā un 260 Maltā. Čehijā, Slovākijā un Luksemburgā nav rezervistu.
Kopumā ES valstīs ir 1 090 610 rezervistu, bet Krievijā – 1 500 000. Tajā pašā laikā ES valstīs, Lielbritānijā un Turcijā kopā ir 1 539 760 rezervistu.
Analītiķis: Eiropai ir potenciāls nodrošināt drošību
Kā norāda Somijas Starptautisko attiecību institūta domnīcas vadītājs Hiski Haukkala, ziņojumā sniegtie dati dod pamatu apgalvot, ka Eiropai ir potenciāls sevi aizstāvēt Krievijas draudu priekšā.
“Eiropai ir ievērojams industriālais potenciāls. Potenciāls ir milzīgs,” uzsvēra Haikkala. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Eiropā viens plus viens ne vienmēr ir divi.
“Ir diezgan daudz nesaderīgu ieroču sistēmu. Liela daļa karavīru ir arī kazarmu apsargi, nevis labi apmācīti karavīri, kurus var ātri izvietot, lai veiktu kaujas uzdevumus,” sacīja Hautala.
“Lielākais izaicinājums, pēc viņa teiktā, ir kodolieroču jomā, kur Eiropa ievērojami atpaliek no Krievijas. Atšķirībā no francūžiem un britiem Krievijai ir ļoti daudzveidīgas un daudz kodolieroču sistēmu,” viņš atzīmēja.
Haukkala arī sacīja, ka Ukrainu uzskata par nozīmīgāko militāro spēku Eiropā, kam ir gan karaspēks, gan pieredze, gan ieroči.
Bijušais Somijas Aizsardzības spēku vadītājs, deputāts Jarmo Lindbergs uzskata, ka precīzākai Eiropas un Krievijas spēju analīzei būtu nepieciešams salīdzināt kaujas vienību skaitu.
“Mums ir jānoskaidro, cik brigāžu ir Eiropā un cik Krievijā. Tad mēs varēsim redzēt kaujas spēku samēru,” viņš teica.
Pēc Lindberga domām, Eiropā ir pietiekami daudz lidmašīnu, kuģu, zemūdeņu, kaujas tanku un raķešu, taču problēma ir tā, ka aprīkojumu ražo vairākas dažādas valstis, un dažādās valstīs ražotie ieroči var nebūt savietojami.
Piemēram, viena ražotāja 155 mm munīcija ne vienmēr iekļaujas cita ražotāja haubicēs, viņš atzīmēja.
Situāciju var mainīt ar NATO palīdzību, piebilda Lindbergs. “NATO ekipējums un darbības metodes ir standartizētas, lai dažādu valstu bataljoni varētu cīnīties kopā vienā brigādē,” skaidroja Lindberga. Viņš piebilda, ka militārā plānošana, operāciju izpilde un resursu koordinēšana NATO notiek ASV vadībā.
