Trampa Baltais nams virzās uz galveno Krievijas prasību pieņemšanu, iedrošinot Kremli, jo tas cenšas iedragāt Zelenski un veidot kara beigas saskaņā ar Maskavas nosacījumiem. Par to raksta Kyiv Post apskatnieks Džeisons Džejs Smārts
Baltais nams strauji virzās uz galveno Krievijas prasību pieņemšanu izbeigt karu Ukrainā, tostarp atbalstot Kremļa četru punktu “miera plānu”, kas ir mazāks par Kijevas pozīciju, un virzot globālu naratīvu, kas aicina nomainīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, cita starpā par prokrieviskām darbībām, saskaņā ar iepriekš pārskatītajiem dokumentiem un vairākām augsta ranga Ukrainas Posta amatpersonām.
Dokumenti liecina, ka Vašingtona ir kļuvusi uztverīgāka pret Kremļa stāstījumu par kara izcelsmi, ko Maskava tagad agresīvi reklamē Rietumu auditorijai, norāda avoti. Šis stāstījums apgalvo, ka NATO paplašināšanās un iespējamā diskriminācija pret krievvalodīgajiem Ukrainā bija galvenie konflikta izraisītāji, lai gan šie apgalvojumi ir vairākkārt atspēkoti, kopš Krievija tos pirmo reizi izmantoja, lai attaisnotu savu 2014. gada iebrukumu Krimā.
Saskaņā ar vairākiem avotiem, Maskava ir arvien vairāk pārliecināta, ka ASV ir gatavas izpildīt lielāko daļu savu prasību, tostarp padarot Zelenska atstādināšanu par priekšnoteikumu jebkuram sarunu ceļā panāktam izlīgumam.
Avoti šīs acīmredzamās izmaiņas ASV pozicionēšanā saista ar tiešajām sarunām starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas līderi Vladimiru Putinu , notiekošajām miera sarunām Saūda Arābijā un ASV un Krievijas attiecību sasilšanu.
Krievijas četru punktu “miera plāns”
Sasilstošās Vašingtonas un Maskavas divpusējās attiecības ir mudinājušas Kremli izvirzīt virkni neapspriežamu prasību, kuras, domājams, kalpos par pamatu jebkuram miera noregulējumam – nosacījumi, par kuriem, pēc avotu teiktā, Vašingtonā ir bijusi interese.
Vairāki avoti Ukrainas diplomātiskajās un izlūkošanas kopienās, kas tieši zina par Krievijas prasībām, apstiprināja, ka amerikāņu amatpersonas ir paziņojušas, ka ir gatavas piekāpties vismaz četriem galvenajiem Maskavas plāna punktiem:
– Rietumu militārā atbalsta pārtraukšana — Maskava uzstāj, lai tiktu izbeigta visa ieroču piegāde, izlūkdatu apmaiņa un apmācības Ukrainas spēkiem. Joprojām nav skaidrs, vai šī prasība attiecas tikai uz ASV vai arī uz Eiropas palīdzību.
– Krievijas kontrolēto teritoriju atzīšana – Krievija cenšas starptautiski atzīt Krimu, Hersonu, Zaporižju, “Doņeckas Tautas Republiku” un “Luhanskas Tautas Republiku” par Krievijas teritoriju. 2022. gada septembrī Krievija oficiāli iekļāva reģionus savā konstitūcijā.
– Krievu kultūras, valodas un baznīcas atpazīstamības atjaunošana – Maskava vēlas atjaunot krievu kultūras ievērojamo statusu Ukrainā, ikdienas dzīvē atkārtoti centrējot krievu valodu, krievu medijus un Krievijas pareizticīgo baznīcu – soļi, kas efektīvi atsauktu Ukrainas politiku pēc 2014. gada, kas vērsta uz Krievijas ietekmes mazināšanu.
– Atgriežoties pie Stambulas protokola līguma projekta nosacījumiem – Kremlis mudina “visos jautājumos atgriezties pie Stambulas vienošanās nosacījumiem”. Stambulas protokola nolīguma projekts bija miera priekšlikumu projektu kopums, par ko Ukraina un Krievija pārrunāja 2022. gada martā un ietvēra diskusijas par Ukrainas neitralitāti, drošības garantijām un tās militāro spēku ierobežojumiem apmaiņā pret Krievijas karaspēka izvešanu. ”Atgriešanās Stambulā” daudzu ekspertu skatījumā būtu Ukrainas interesēm nelabvēlīga.
Pastiprināti centieni gāzt Zelenski
Kremlis ir uzsācis agresīvu dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis ir diskreditēt Zelenski, norāda avoti, attēlojot viņu kā šķērsli kara izbeigšanai.
“Krievija cenšas izmantot spriedzi starp ASV un Ukrainas prezidentu komandām, lai virzītu “Stambulas tēzes” kā prasības Ukrainai par iespējamu karadarbības pārtraukšanu un turpmākiem miera līgumiem,” laikrakstam Kyiv Post sacīja augsta Ukrainas valdības amatpersona.
Aizvien biežāk Krievijas plašsaziņas līdzekļi tiek virzīti uz stāstījumiem, kas apšauba Zelenska leģitimitāti, sacīja viens avots, cenšoties izplatīt domu, ka viņš turas pie varas, vienlaikus kavējot sarunu ceļā panāktu izlīgumu.
Pašreizējā kampaņa, kas galvenokārt ir vērsta uz ASV auditoriju, cenšas iedragāt Amerikas politisko un sabiedrības atbalstu Ukrainai, un tajā ir ietverti stāsti, kurus Tramps, šķiet, pēdējā mēneša laikā vairākas reizes ir ”papagailējis” Ovālā kabineta uzrunās.
Kijevā dzīvojošs Krievijas dezinformācijas Ukrainā speciālists, kurš lūdza nelietot viņa vārdu pašreizējās politiskās jūtīguma dēļ, apstiprināja, ka ir pieaudzis mēģinājums diskreditēt Ukrainas valdību un novirzīt ASV pret Kremļa atbalstītajiem naratīviem.
Avoti norādīja, ka Kremļa galvenais mērķis, šķiet, ir izdarīt spiedienu uz Zelenski, lai tas atceltu Ukrainas aizliegumu sarunām ar Krieviju un izsludinātu vēlēšanas, kas varētu pavērt ceļu Maskavai draudzīgākai valdībai Kijevā.
Kļūstot par globālu ietekmētāju
Maskava sadarbojas arī ar Ukrainas politiskajām figūrām ārvalstīs, apstiprināja avoti, kuriem ir zināšanas par šo lietu, tādējādi liekot pamatu prokrieviski noskaņotu kandidātu izvirzīšanai nākamajās vēlēšanās.
“Tā viss ir taisnība,” saistībā ar dokumentu un Krievijas plāniem apstiprināja kāds Ukrainas izlūkdienestu vecākais virsnieks. “Tas patiešām notiek.”
Cita augsta ranga Ukrainas valdības amatpersona, kas zināja situāciju, norādīja, ka Ukrainas diplomātu iegūtais “ievērojams informācijas apjoms” liecina, ka Krievija “mēģina izmantot Ukrainas un Amerikas domstarpības, lai virzītu savu redzējumu par miera sarunām nākotnē.
Šo naratīvu konkrētais mērķis ir “destabilizēt sociāli politisko situāciju Ukrainā”, sacīja avots.
Vašingtonas nesenā pāreja uz Maskavu ir pārsteigusi sabiedrotos, izraisot transatlantisko spriedzi. Trešā Ukrainas amatpersona sacīja, ka Amerikas partneri, īpaši briti, ir pauduši saviem Ukrainas kolēģiem savu pārsteigumu un satraukumu par to, cik ātri ASV atbalsts Kijevai ir pazudis.
“Tā ir ļoti netīra spēle,” sacīja avots, atsaucoties uz to, kā Trampa administrācija pašlaik risina sarunas.
Tomēr ASV Valsts departamenta amatpersonas Kyiv Post sacīja, ka notiekošo miera sarunu mērķis ir piespiest Ukrainu un Krieviju pie “sarunu galda” – nevis izvēlēties vienu pusi par otru.
“Vienīgais veids, kā šis karš beigsies, ir tad, ja gan Krievija, gan Ukraina nonāks pie sarunu galda, un gan Krievijai, gan Ukrainai būs jāpieņem smagi lēmumi,” sacīja pārstāvis.
“Piedalīšanās sarunās ātri parādīsies, ja abas puses ir nopietnas par mieru. Nevienas puses interesēs nav aizkavēt nopietnu dalību.”
