Neilgi pēc tam, kad ASV noteica savus tarifus Kanādai, Toronto vietējā krodziņš sāka izņemt no ēdienkartes visus amerikāņu produktus.
Tas nozīmē, ka načo, spārniņi un, protams, alus, tagad ir jāgatavo no vietējām Kanādas sastāvdaļām vai, kur vien tas nav iespējams, no Eiropas vai Meksikas produktiem, kas nav ASV.
Toronto kroga Madison Avenue menedžerei Leai Raselai boikots bija pašsaprotams. Viņa piebilst, ka tas ir “diezgan iecirsts akmenī”, pat ja paši tarifi tādi nav.
“Es priecājos, ka mēs atbrīvojamies no amerikāņu produktiem un atbalstām vietējos uzņēmumus,” ceturtdien BBC sacīja Rasela. “Es domāju, ka tā ir svarīga lieta.”
Šī izaicinošā nostāja, reaģējot uz prezidenta Donalda Trampa tarifiem un draudiem Kanādai, ir izvērsusies visā ziemeļu valstī.
Vienkārši pajautājiet aktierim Džefam Duglasam, kurš savulaik bija Molson Canadian Beer reklāmas “I Am Canadian” seja, kurš ir nofilmējis un šonedēļ vietnē Youtube ievietojis vieglprātīgu, bet dziļi patriotisku video, pievēršoties Trampa “51. štata” retorikai.
“Mēs neesam 51. vietā,” paziņo Duglass videoklipā, kas kopš tā laika ir kļuvis plaši izplatīts Kanādā.
Dažas no pretreakcijām ir bijušas vairāk simboliskas, piemēram, viena Monreālas kafejnīca mainīja Americano savā ēdienkartē uz “Canadiano” — tas ir neliels žests, kas, pēc īpašnieku domām, ir domāts, lai parādītu vienotību un atbalstu savai kopienai un valstij.
Pat CBC, valsts sabiedriskā raidorganizācija, pilnībā izjūt šī patriotisma viļņa spēku pēc tam, kad tā uzdrošinājās palaist raidījumu, kurā kanādiešiem tika jautāts, ko viņi domā par Kanādas kļūšanu par “51. štatu”, kā Tramps daudzkārt ir ierosinājis.
Raidījums izraisīja intensīvu pretreakciju un apsūdzības par “nodevību”, “sacelšanos” un pat “nodevību”.
Lai gan Tramps kopš tā laika ir atcēlis dažus šonedēļ noteiktos tarifus, bet citus apturējis līdz 2. aprīlim, daudzi kanādieši apgalvo, ka kaitējums jau ir nodarīts.
Pēc ceturtdienas apvērsuma jeb dienas, kad tarifi stājās spēkā, ārlietu ministre Melānija Džolija sacīja CNN, ka ASV ir izrādījusi “pārāk lielu necieņu no Trampa administrācijas puses, nosaucot mūs par 51. štatu, nosaucot mūsu premjerministru par “gubernatoru”.”
Tikmēr Dags Fords, kurš ir Kanādas apdzīvotākās provinces vadītājs, neatkāpās no sava plāna noteikt eksporta tarifus elektrībai, ko Kanāda piegādā dažiem ASV štatiem. 25% piemaksa skars līdz pat 1,5 miljoniem amerikāņu māju.
“Es jūtos šausmīgi par amerikāņu tautu, jo tā nav amerikāņu tauta un pat nav vēlētas amatpersonas, tā ir viena persona,” viņš ceturtdien sacīja vietējā radio raidījumā, atsaucoties uz Trampu.
“Viņš nāk pie saviem tuvākajiem draugiem, tuvākajiem sabiedrotajiem pasaulē, un tas pilnībā izpostīs abas ekonomikas,” sacīja Fords.
Kanādieši atbalsta savas valsts savstarpējās darbības, sakot, ka tām jāpaliek spēkā, līdz ASV tarifi tiks pilnībā atcelti.
“Jūs katru vakaru ejat gulēt, un jums nav ne jausmas, kur stāvat,” sacīja Endrjū, pircējs Ontario Liquor Control Board veikalā Toronto, kurš pārtraucis tirgot ASV ražoto alkoholisko dzērienu krājumus. Tramps saka, ka atliks tarifus, “bet ko tas nozīmē?” viņš jautā.
Tarifi tika uztverti ar lielu satraukumu Kanādā, kuras eksporta lielākā daļa tiek pārdota uzņēmumiem un klientiem ASV. Ierēdņi prognozē, ka tiks zaudēts līdz miljonam darba vietu, ja tiks ieviesta 25% nodeva, savukārt ekonomisti brīdina, ka recesija ir nenovēršama, ja tā turpināsies.
Iespējamā ietekme ir pietiekami postoša, tāpēc Kanādas valdība ir paziņojusi, ka tā ieviesīs palīdzības pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas tika īstenoti Covid-19 pandēmijas laikā, lai palīdzētu skartajām personām un uzņēmumiem.
Pat tad, ja tarifi tiek īslaicīgi samazināti, nenoteiktība vien kaitē gan Amerikas, gan Kanādas ekonomikai, saka Robs Gilzeau, Toronto Universitātes ekonomikas analīzes un politikas docents.
“Visjutīgākā lieta pret nenoteiktību ir ieguldījumi uzņēmējdarbībā,” saka Gilzeau, piebilstot, ka uzņēmumi “nevēlēsies nekur tērēt ne centa”, kamēr nebūs skaidrības.
Analītiķi norāda, ka tikai tirdzniecības kara dvesma Kanādas uzņēmumiem, cenšoties pārvarēt šīs izmaiņas, varētu izmaksāt simtiem tūkstošu dolāru, un, iespējams, apjukuma dēļ kavēs darījumus un traucēs tirdzniecību.
Šis satraukums ir redzams arī akciju tirgū , kas bija dzēsis gandrīz visus savus ieguvumus kopš Trampa iecelšanas prezidenta amatā novembrī.
Papildus ekonomiskajām problēmām daudzi nopietni uztver Trampa retoriku par Kanādas aneksiju, un premjerministrs Džastins Trudo liek domāt, ka ASV prezidents skatās uz Kanādas resursiem.
“Viņš vēlas redzēt pilnīgu Kanādas ekonomikas sabrukumu, jo tas atvieglos mūsu anektēšanu,” ceturtdien Otavā medijiem sacīja Trudo.
Profesors Gilzeau atzīmē, ka tā ir īpaši dziļa brūce no kaimiņa, kuru Kanāda jau sen uzskatīja par savu tuvāko draugu un sabiedroto.
ASV un Kanāda ir karojušas kopā, ir lepojušās ar garāko “neaizsargāto” kopīgo robežu pasaulē un pat iesaistījušās kopīgās drošības misijās Arktikā, lai aizstāvētu viena otras suverenitāti.
“Mēs esam sabiedrotie 100 gadus,” viņš saka, piebilstot, ka daudzi kanādieši, visticamāk, ir satraukti ne tikai par to, kā ASV izturas pret Kanādu, bet arī par citiem sabiedrotajiem, piemēram, Ukrainu.
“Mēs esam pieklājīgi, cienījami cilvēki un esam līdzās saviem sabiedrotajiem,” saka prof. Gilzeau. “Es domāju, ka tieši tas izraisa mūsu redzamās neapmierinātības patieso dziļumu.”
Kanādas boikotiem jau ir būtiska ietekme. Kanādas tirdzniecības vietne Global News ir ziņojusi, ka atpūtas ceļojumu rezervācijas uz ASV ir samazinājušās par 40% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atsaucoties uz datiem no Flight Center Canada. Šis samazinājums ir novērots arī sauszemes robežšķērsošanas vietās starp Britu Kolumbiju un Vašingtonas štatu.
Pirms tarifiem ASV bija galvenais starptautisko ceļojumu galamērķis kanādiešiem, kuri 2024. gadā vien Amerikas tūrisma ekonomikā ir iztērējuši 20,5 miljardus dolāru.
Jautāts, vai šī tendence saglabāsies, profesors Gilzeau saka, ka kanādieši ideālā gadījumā vēlas, lai attiecības ar kaimiņu atgrieztos normālā stāvoklī. Bet, ja tā nav, valstī valda vienprātība, ka “Kanādai ir jāatrod draugi citur”
