Bijušais Ziemeļdakotas gubernators Dags Burgums, kurš šobrīd ir ASV Iekšlietu ministrijas (DOI) vadītājs un Nacionālās enerģētikas padomes priekšsēdētājs, ir devis rīkojumu pārskatīt un, iespējams, mainīt nacionālo pieminekļu statusu kā daļu no enerģijas ražošanas centieniem, ziņo Los Angeles Times (LAT) .
Vides aktīvisti baidās, ka aizsargājamās dabas vietas, tostarp divas Baidena administrācijas nesen izveidotās Kalifornijā (štatā kopumā ir 21 šāda vieta), zaudēs svarīgu kultūras un ekoloģisko resursu aizsardzību. Taču viņu pretinieki uzstāj, ka publiskajām zemēm jābūt atvērtām naftas urbšanai un ieguvei.
Tas saskan ar Donalda Trampa nodomiem pielikt punktu “zaļajai” darba kārtībai un dot priekšroku enerģētikas kompānijām, kas priekšvēlēšanu kampaņas laikā uz republikāni lika lielas cerības.
3. februāra direktīvā Burgums lika “izanalizēt un, ja nepieciešams, pārskatīt visas atsavinātās valsts zemes”, atsaucoties uz federālo likumu, kas ir līdzīgs 1906. gada Senlietu likumam, kas ļauj prezidentiem izveidot nacionālos pieminekļus. Direktīva bija daļa no plašāka izpildrīkojuma ar nosaukumu Unleashing American Energy (Amerikas enerģētikas potenciāla atraisīšana), kura mērķis ir palielināt resursu ieguvi federālajās zemēs un ūdensceļos.
Ministrs amatpersonām deva 15 dienas, lai iesniegtu plānus savu norādījumu īstenošanai, kas šobrīd tiek izskatīti.
“Mēs pašlaik izvērtējam šos ziņojumus, lai noteiktu, vai ir nepieciešama turpmāka darbība, un mēs joprojām esam apņēmušies nodrošināt, lai mūsu iekšējās pārvaldības procesa ietvaros visi jautājumi tiktu rūpīgi pārskatīti,” sacīja DOI pārstāve Elizabete Pīce.
Viņa neprecizēja, kad izmeklēšana tiks pabeigta un kādas darbības varētu tikt veiktas. Taču kritiķi, atzīmē LAT, uzskata, ka šī kustība paver ceļu pieminekļu pārvietošanai vai nojaukšanai. Savas pirmās prezidentūras laikā Tramps samazināja robežas diviem nacionālajiem pieminekļiem Jūtā – Bears Ears un Grand Staircase-Escalante, kā arī atcēla ierobežojumus komerciālajai zvejai Ziemeļaustrumu kanjonos un Seamounts Marine National Monument pie Jaunanglijas krastiem.
Baidens mainīja republikāņu lēmumus savā pirmajā gadā prezidenta amatā, bet eksperti saka, ka DOI pārskats varētu pavērt ceļu līdzīgiem soļiem no otrās Trampa administrācijas. Interesanti, ka joprojām neskaidrs paliek jautājums par to, vai prezidentiem ir tiesības veikt izmaiņas esošajos pieminekļos. Laikā, kad Baidens atcēla Trampa izmaiņas, vēl turpinājās juridiskas cīņas, lai tās apstrīdētu.
Saglabātāji baidās, ka Burguma plāni ir daļa no pretrunīgi vērtētā Project 2025, plāna, ko izstrādājis konservatīvais Heritage Foundation un, domājams, ka tas ir saistīts ar Trampu (viņš to ir noliedzis), kas paredz samazināt pieminekļu skaitu un atcelt Senlietu likumu.
LAT norāda, ka nacionālos pieminekļus var pārvaldīt Nacionālo parku dienests (NPS), ASV Meža dienests (USFS), Zemes pārvaldības birojs (BLM), ASV Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests (USFWS) un citas aģentūras. Viņiem parasti nav aizliegts urbt naftu un gāzi, veikt ogļu ieguvi un citus enerģijas ražošanas veidus.
Pēdējo nedēļu laikā tūkstošiem jaunuzņemto USFS un NPS darbinieku ir atlaisti, jo Trampa un viņa tuvā sabiedrotā Īlona Maska centieni samazināt federālo darbinieku skaitu ir daļa no plašākiem centieniem.
“Veci, pazīstamāki pieminekļi Kalifornijā mēdz būt populāri, savukārt jaunāki pieminekļi bieži vien ir mazāk zināmi plašai sabiedrībai un tāpēc ir politiski neaizsargātāki,” sacīja vides jurists Šons Hehts.
Viņš piebilda, ka Tramps varētu “uzbrukt” pieminekļiem, cenšoties atsaukt Baidena nesenās darbības. Savas prezidentūras pēdējās dienās demokrāts izsludināja divus nacionālos pieminekļus Kalifornijā — Čakvallu un Satitlas augstieni.
Mēģinājumi mainīt pieminekļu statusu Kalifornijā un citviet, visticamāk, novedīs pie tiesas prāvām, norāda dabas aizstāvji un vides organizācijas.
