ASV, neskatoties uz savu lēmumu apturēt ieroču piegādes Ukrainai, turpina sniegt Kijivai izlūkdatus. Par to sociālajā tīklā X ziņo The Economist korespondente Olivers Kerols, atsaucoties uz avotu Ukrainas amatpersonu vidū. “Nav notikušas nekādas izmaiņas izlūkošanas nodrošināšanā vai citos svarīgākajos ASV militārā atbalsta aspektos,” avota teikto citē Kerols.
Iepriekš aģentūras Bloomberg un Fox News, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps lika pilnībā apturēt militāro atbalstu Ukrainai pēc ķildas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ovālajā kabinetā. Kā aģentūrai Bloomberg stāstīja kāds augsta ranga avots Pentagonā, Vašingtona ir apturējusi visas militārās piegādes Kijevai, līdz Ukrainas varas iestādes demonstrēs gatavību vienoties par miermīlīgu izlīgumu.
Bloomberg norāda, ka blokāde skāra ne tikai turpmākās piegādes, bet arī tās, kas jau atrodas tranzītā – lidmašīnās, kuģos vai tranzīta zonā Polijā. Iesaldēto kravu sarakstā ir kritiskā munīcija, daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmas un prettanku ieroči, noskaidroja aģentūra.
Baltā nama avots Fox News uzsvēra, ka Trampa lēmums nenozīmē pilnīgu militārās palīdzības izbeigšanu. Taču tas bija tiešs Trampa, viceprezidenta Dž.D.Vensa un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska saspringtās tikšanās rezultāts 28.februārī, viņš piebilda.
Tikšanās laikā Baltajā namā Zelenskis atteicās no sarunām ar Vladimiru Putinu, aizbildinoties ar to, ka Maskava neievēroja iepriekšējos miera līgumus. Atbildot uz to, Tramps un Venss apsūdzēja Ukrainas prezidentu nevēlēšanās izbeigt karu, necieņu pret ASV un nepateicību par sniegto palīdzību.
Rezultātā Zelenskis bija spiests pamest Balto namu pirms termiņa, neparakstot stratēģisku vienošanos starp ASV un Ukrainu par derīgo izrakteņu ieguvi. Šis līgums paredzēja sadarbību retzemju metālu jomā un, pēc amerikāņu puses domām, tam bija jākļūst par Kijevas drošības garantiju daļu.
