Pēc Donalda Trampa skandāla tikšanās laikā ar Volodimiru Zelenski, ES valstis pieprasa milzīgu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Bet lielākā daļa lielāko ieroču uzņēmumu atrodas ASV. Kam tad galu galā būtu finansiāls ieguvums no Eiropas ieroču propgrammas?
Pagājušā nedēļa skaidri norādīja: līdz ar Donalda Trampa nonākšanu ASV prezidenta amatā, Eiropa vairs nevar akli paļauties uz ASV kā savu aizsargājošo spēku. Pēc Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska skandāla svētdien tikās Eiropas valstu un valdību vadītāji, lai apspriestu, kā rīkoties tālāk .
Papildus lielākam atbalstam Ukrainai un viņu pašu miera plānam eiropiešiem bija skaidrs viens: “Mums ir jāpārbruņo Eiropa,” pēc konferences Komisijas kanālā YouTube sacīja ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Lai to paveiktu, mums masveidā jāpalielina aizsardzības izdevumi.”
Šodien nozīmīgās Eiropas NATO valstis Lielbritānija, Francija un Vācija aizsardzībai tērē gana lielos 2 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Itālija ar 1,5 procentiem no IKP ir krietni zem NATO mērķa 2 procentiem, bet Polija ir krietni virs tā, proti, nedaudz vairāk par 4 procentiem.
Kopš 2014. gada NATO dalībvalstis ir ārkārtīgi palielinājušas savus militāros izdevumus, kā liecina aizsardzības alianses skaitļi. Taču janvārī Tramps pieprasīja, lai NATO valstis aizsardzībai tērē 5 procentus no sava IKP – mērķi, kuru ASV arī līdz šim ir nepārprotami palaidušas garām (3,4 procenti). Salīdzinājumam: Šveice tērē 0,7 procentus no IKP.
Nepārprotami fakti liecina, ka tieši ASV uzņēmumi gūtu labumu no turpmāka Eiropas aizsardzības izdevumu pieauguma. Iemesls tam ir tas, ka sešas no divpadsmit lielākajām ieroču kompānijām pasaulē ir ASV uzņēmumi, kā liecina specializētās platformas Defense News dati (tabulā dati miljardos ASV dolāru par 2023.gadu).
Turklāt ir trīs Ķīnas valsts uzņēmumi, no kuriem eiropieši noteikti neko nepirktu, un tikai viens uzņēmums no Eiropas, BAE Systems no Lielbritānijas.
Airbus, nozīmīgākā ieroču kompānija ES, ieņem tikai 13. vietu, lai gan uzņēmums vairāk nekā 80 procentus no pārdošanas apjoma veido citās jomās. Paies “pieci līdz desmit” gadi , līdz Eiropa varēs nostāties uz savām kājām aizsardzības politikas jomā, Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja laikrakstam Le Journal du Dimanche
Tagad šim mērķim tiek noteikts kurss. Tikmēr ieroču nozarei priekšā ir gadsimta darījums. Lielbritānijas kompānijas BAE Systems akcijas cena šogad pieaugusi jau par vairāk nekā 40 procentiem (pēdējo piecu dienu laikā vien par 20 procentiem!).
Tomēr ASV ieroču ražotājiem akciju tirgus rezultāti šogad līdz šim bijuši neviennozīmīgi: RTX (agrāk pazīstams kā Raytheon) akciju cena palielinājusies par 15 procentiem. Citas, piemēram, Lockheed Martin (samazinājums par 7 procentiem) un Northrop Grumman (samazinājums par 1 procentu), tomēr vājinās, saskaroties ar Trampa tarifu draudiem pret pasauli.
