Neskatoties uz piektdien notikušo publisko sadursmi starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Ovālajā kabinetā, pēdējais pauda pārliecību par attiecību atjaunošanas iespējamību ar Vašingtonu, uzsverot, cik svarīgi ir turpināt dialogu aiz slēgtām durvīm, vēsta Reuters.
Ukrainas līderis arī paziņoja par gatavību parakstīt līgumu par derīgo izrakteņu piegādi ASV un apsprieda ar Eiropas līderiem miera plānu, ko varētu prezentēt Amerikas pusei.
Pēc samita Londonā un tikšanās ar Lielbritānijas monarhu Čārlzu III Zelenskis devās uz Londonas Stanstedas lidostu, kur pusotru stundu atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Jo īpaši viņš uzsvēra, ka Ukraina joprojām ir gatava noslēgt darījumu par retzemju metāliem, kam, pēc Trampa domām, jākļūst par veidu, kā kompensēt vairāku miljardu dolāru palīdzību no ASV.
“Mēs vienojāmies parakstīt un bijām gatavi to darīt. “Es uzskatu, ka arī ASV bija gatavas,” sacīja Zelenskis.
Sky News žurnāliste Jalda Hakima atzīmēja, ka Ukrainas vadītājs it kā izvairījās no jautājumiem par savām attiecībām ar ASV prezidentu. Viņš gan sacīja, ka nedomā, ka ASV pārtrauks sniegt palīdzību Ukrainai, jo tās kā “civilizētās pasaules līderi” nevēlēsies palīdzēt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
“Kas attiecas uz attiecību glābšanu, es domāju, ka mūsu attiecības turpināsies,” žurnālistiem sacīja Zelenskis. “Es nedomāju, ka ir pareizi, ka šādas diskusijas ir pilnīgi atklātas. <…> Es domāju, ka notikušais mums kā partneriem neko pozitīvu vai papildus nenesa.
Reaģējot uz dažu republikāņu, tostarp senatora Lindsijas Grehema un spīkera Maika Džonsona, izteikumiem, kuri ieteica viņam atkāpties no amata, Ukrainas līderis sacīja, ka ir gatavs to darīt, taču tikai apmaiņā pret Ukrainas dalību NATO.
“NATO nozīmē, ka esmu izpildījis savu misiju,” viņš sacīja britu žurnālistiem. — Kas attiecas uz demisiju… mani nomainīt nebūs viegli, jo nepietiek vienkārši sarīkot vēlēšanas. Jums būs jāliedz man kandidēt vēlēšanās, un tas būs nedaudz grūtāk.”
ASV nacionālās drošības padomnieks Maikls Volcs sacīja, ka Tramps ir gatavs atsākt sarunas ar Zelenski par dabas resursiem, taču tikai tad, ja pēdējais pārskatīs savu nostāju.
“Mums ir jādzird no Zelenska, ka viņš nožēlo notikušo, ir gatavs parakstīt vienošanos par derīgajiem izrakteņiem un piedalīties miera sarunās. “Tas nav pārāk daudz prasīts,” Valcs teica Fox News.
Līdzīgu nostāju intervijā telekanālam ABC News paudis arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
“Es ceru, ka to visu varēs pārstartēt. Es ceru, ka [prezidents Zelenskis] saprot, ka mēs patiesi cenšamies palīdzēt viņa valstij, pirms tā zaudē tūkstošiem dzīvību. <…> Ir pienācis laiks sēdināt Krieviju pie sarunu galda, lai noskaidrotu, vai ir kāds veids, kā izbeigt šo konfliktu un novērst tā atkārtošanos,” viņš sacīja .
ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsi Gabbarda, kuru dēvē par “Kremļa aģentu”, intervijā Fox News kritizēja dažas Eiropas valstis par to “nošķirtību” no brīvības un demokrātijas vērtībām, kuras, viņasprāt, aizstāv ASV.
“Tie, kas kritizē prezidenta Trampa centienus, parāda, ka viņi nav apņēmušies mieram. Daudzu Eiropas valstu gadījumā tās nav apņēmušās īstenot brīvības mērķi un vērtības, lai gan par to runā,” viņa sacīja.
Gabbarda uzsvēra, ka Ukrainā, neskatoties uz apgalvojumiem, ka tā cīnās par brīvību, ir arī autoritārisma pazīmes. Pēc viņas teiktā, “Ukrainā tiek atceltas vēlēšanas, tiek vajātas politiskās partijas, slēgtas baznīcas un apklusināta opozīcija. Tas liek apšaubīt, par ko viņi patiesībā cīnās.”
Uz šī fona ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir nonācis uzmanības centrā pēc ziņām, ka viņš devis rīkojumu apturēt kiberoperāciju plānošanu pret Krieviju. Saskaņā ar CBS News avotiem, Hegsets lika ASV kiberpavēlniecībai uz laiku apturēt gatavošanos iespējamiem digitāliem uzbrukumiem Krievijai. Apturēšanas iemesli un laiks joprojām nav skaidrs, taču lēmums tika pieņemts tikai divas dienas pēc Trampa un Zelenska pretrunīgi vērtētās tikšanās.
