Iebrukums Ukrainā iznīcināja Krievijas finanšu sistēmu. Un tagad karš ir vienīgais Krievijas ekonomikas izaugsmes avots. Par to raksta The Telegraph.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pēdējā laikā ļoti bieži runājis par savu vēlmi pēc miera. Tas nav nekas vairāk kā vārdi. Faktiski Kremlim nemaz nevajag pārtraukt agresiju.
Šķiet, ka ASV līderis Donalds Tramps par šo niansi vai nu nezina, vai arī viņam vienkārši ir vienalga. Viņš sāka misiju, lai atjaunotu attiecības ar Maskavu, solot “izbeigt karu” Ukrainā. Viņš šokēja starptautisko sabiedrību, mainot Rietumu ārpolitiku, atjaunojot attiecības ar Maskavu un izslēdzot ASV drošības garantijas vai Ukrainas dalību NATO. Tramps apgalvo, ka gadījumā, ja Ukraina kapitulēs, Putins it kā turēs savu vārdu un vairs nekaros. Tomēr nevajadzētu uzticēties šiem vārdiem.
Pat Putinam labvēlīgs miera līgums neatrisinās Krievijas ekonomiskās un ideoloģiskās atkarības no kara problēmu. Krievijas ekonomika sten zem kara smaguma, ciešot no darbaspēka trūkuma, sankcijām, augstās inflācijas un rekordaugstām procentu likmēm. Tajā pašā laikā karš joprojām ir vienīgais izaugsmes dzinējspēks.
“Putins nevēlas mieru un negrasās piekāpties. Viņam patīk karš… Tramps vēlas ātru uzvaru. Viņš vēlas triumfu un šovu, un Putins viņu izmantos. “Viņš tiek izmantots,” saka Saimons Džonsons, MIT profesors un bijušais SVF galvenais ekonomists.
2019. gadā Krievija aizsardzībai un drošībai iztērēja 5 triljonus rubļu, kas ir 28% no visiem valdības izdevumiem. Šogad nominālie izdevumi būs 17 triljoni rubļu – 41% no visiem valdības izdevumiem. Militārā ekonomika veido 8% līdz 10% no Krievijas IKP. Mūsdienās rūpniecība, tostarp militāri rūpnieciskais komplekss, ir vienīgā Krievijas ekonomikas nozare, kas aug. Pārējie civilie sektori vai nu stagnē, vai degradē.
Ja tagad karu apturēs, tad no Krievijas ekonomikas vienkārši nekas nepaliks pāri. Lejupslīde būs tik spēcīga, ka situācija valstī var tikt satricināta.
Valdības izdevumu samazināšana militārām vajadzībām iegrūdīs Krieviju ekonomiskajā stagnācijā, kas ir salīdzināma ar to, kāda bija PSRS 80. gados. Krievijai nav citu sviru, lai atbalstītu ekonomiku. Tās pakalpojumu sektors nav globāli konkurētspējīgs, un tā tehnoloģiju nozare atpaliek, norāda eksperti.
Putinam karš ir arī veids, kā saglabāt varu. Eksperti atzīmē, ka Krievijas diktators reitingu krituma laikā vienmēr sāk agresiju, lai saliedētu sabiedrību ap savu personu un novirzītu tautas dusmas uz ārējo ienaidnieku. Tajā pašā laikā Krievijas diktators saņēma jaunas iespējas bagātināt sevi un savu iekšējo loku.
Kamēr Krievijas kara mašīna turpinās darboties, reti kurš tic, ka kāds miera līgums būs spēkā.
