Vizītes laikā Vašingtonā Ukrainas prezidents piedzīvoja to, ko piedzīvoja. Arī vairāki ASV mediji ir šausmās par skandālu Baltajā namā.
Bezprecedenta izskatā ASV prezidents Donalds Tramps un viņa viceprezidents Dž.D. Venss mutiski uzbruka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Tikšanās piektdien Baltajā namā šķita kā pratināšana TV kameru priekšā. Daudz kas norāda uz plānoto provokāciju. Kopš Trampa nākšanas pie varas daudzi ASV mediji ir manāmi atturīgi kritizējuši jauno prezidentu. Dažas publikācijas gan šausmas par pēdējo skandālu pauž komentāros.
Žurnāls Atlantic raksta: “Piektdiena, 2025. gada 28. februāris, ieies vēsturē kā viena no sliktākajām dienām ASV diplomātijā. Tā ir ilgstošas katastrofas sākums. Atstājiet malā arī amerikāņu līderu izrādi, kas publiski sit draugu, it kā viņš būtu ienaidnieks. Visai šausmībai, kas šodien tiek nodarīta Zelenskim, nevajadzētu aizēnot tikko notikušā ģeopolitisko realitāti: Amerikas Savienoto Valstu prezidents uzbruka uzticamam sabiedrotajam, domājams, tāpēc, ka viņš drīz vien varētu noslēgt vienošanos ar Krievijas diktatoru par Eiropas nācijas izpārdošanu, kas cīnās par savu eksistenci.
Vensa klātbūtne Baltajā namā arī liek domāt, ka tikšanās bija iestudēta. Venss šajā administrācijā parasti ir neredzama aizmugure, un viņam ir tikai daži pienākumi, izņemot neregulāru Trampa kritiķu troļļošanu. (Patiesais Trampa politikas veicināšanas bizness acīmredzot tagad ir Īlona Maska darbs.) Tomēr šoreiz viņš tika ievests, lai troļļotu nevis citus amerikāņus, bet gan ārzemju līderi. Marko Rubio — teorētiski Amerikas augstākais diplomāts — arī bija tur, taču viņš sēdēja rūgti un klusi, kamēr Venss uzvedās kā slikts skolēns.
Ziņu kanāls MSNBC savā tīmekļa vietnē komentēja: “Šī tikšanās bija šausminoša. Tā bija traģēdija ASV nacionālās drošības interesēm, un tā nedeva labumu nevienai pusei. Trampa un Vensa konfrontācija ar Zelenski neatstās amerikāņu tautai rītdienu labāk nekā šodien. Vienīgais uzvarētājs šajā strīdā bija Vladimirs Putins . Krievijas amatpersonas un Kremlim pietuvinātie komentētāji, iespējams, ir sajūsmā par iznākumu.”
Venss lūdza citas valsts līderi apsolīt Trampam savu uzticību un pateikt paldies. Bet Zelenskim šis atgādinājums nebija vajadzīgs. Atkal un atkal viņš ir pateicies ASV un Amerikas tautai par viņu ieguldījumu, palīdzot Ukrainai cīnīties pret neizprovocētu Krievijas agresiju. Ir arī vērts atzīmēt, ka viceprezidents kongresa laikā balsoja pret palīdzību Ukrainai, tāpēc es neesmu īsti pārliecināts, kāpēc viņš uzskata, ka viņam ir jāpateicas. Trampa Republikāņu partija arī uz sešiem mēnešiem aizkavēja pēdējās palīdzības paketes apstiprināšanu, kā rezultātā daudzi Ukrainas karavīri gāja bojā kaujas laukā”.
The Philadelphia Inquirer norāda: “Vienīgais varonis neparastajā vārdu karā bija Ukrainas līderis. Pēc Trampa un Vensa tirādes pret drosmīgo sabiedroto ir pienācis laiks atteikties no jebkādām ilūzijām. Mums vairs nevajadzētu izlikties, ka Tramps vēlas vai var panākt mieru Ukrainā tās karā pret Krieviju. Tramps ir pilnībā nostājies Putina pusē.”
“Lasvegasas Review journal” notikušo komentē ar ironiju: “Padomājiet par visu naudu un dzīvībām, kas tika zaudētas, mēģinot atturēt Krieviju no brīvās pasaules pārņemšanas aukstā kara laikā, lai gan patiesībā tā visu laiku gribēja būt mūsu draugs. Paldies, Trampa kungs, ka atvērāt mūsu acis.
Mēs varam tikai cerēt, ka jūs drīz mums pastāstīsiet patiesību par to, kā ASV sāka Otro pasaules karu, liekot japāņiem lidot ar savām lidmašīnām virs Pērlhārboras, lai amerikāņi varētu šaut uz viņiem un japāņu piloti bija spiesti sevi aizstāvēt.
Šķiet, ka tas bija nedaudz par vēlu, bet “1984” beidzot ir pienācis.
Laikraksts Boston Globe norāda: “Tam vajadzētu būt satraucošam visiem amerikāņiem, kad viņu prezidents uz starptautiskās skatuves uzvedas kā kliedzošs kauslis. Diemžēl pārāk daudzi Trampa atbalstītāji uzmundrina par viņu tā, kā aizrautīgi fani uzmundrina savas dzimtās pilsētas sporta komandu. Viņi ne tikai iet kopā ar visu, ko viņš dara, bet arī maina savus uzskatus, lai tie atbilstu viņa jaunākajiem meliem”
Taču ir cerība, ka viņš un viņa komanda, visticamāk, ieklausīsies tajos, kuri viņu atbalstīja novembrī, cerot uz vecāku, gudrāku, nobriedušu Trampu, nevis tādu, par kuru domāja, ka, ja atgrieztos Baltajā namā, viņš iezīmēs tieši tādu haotisku autoritāru kursu, kādu mēs tagad esam uzsākuši”.
Portāls “Forward” raksta: “Trampa piekritēji var attaisnot prezidenta pretīgo sniegumu ar viņa neapmierinātību. Viņi var slavēt viņa tikšanos ar Zelenski kā viņa “darījuma mākslas” piemēru. Taču signāls, ko Tramps sūta mūsu (tagad bijušajiem sabiedrotajiem?), ir skaidrs: vienīgā interese, kas joprojām virza mūsu valsti, ir padevība un nauda.”
