Pieaugot kritikai pret Donalda Trampa politiku, vairākās valstīs notiek kustības, kas aicina boikotēt amerikāņu preces.
”Tas radās no neapmierinātības par notiekošo”, saka Jannike Kohinoor, kas vada ASV preču boikotam izveidotu zviedru Facebook grupu.
Donalda Trampa dažādie izteikumi, piemēram, draudēšana valstīm ar soda tarifiem, vēlme pārņemt Grenlandi un Ukrainas prezidenta nosaukšana par “diktatoru”, daudzviet pasaulē ir izraisījuši dusmas.
Kaimiņvalstī Kanādā daudzi patērētāji ir izvēlējušies boikotēt amerikāņu preces, bet Ontario province ir pārtraukusi ASV ražotā alkohola tirdzniecību.
Eiropā janvārī strauji kritās Tesla automašīnu pārdošanas apjomi, kas lielā mērā ir saistīts ar dibinātāja Īlona Maska labējo ekstrēmistu pavērsienu un ciešajām saitēm ar jaunievēlēto prezidentu.
Arī Zviedrijā arvien vairāk izskan viedoklis, kas atbalsta atturēšanos no pirkumiem no Amerikas uzņēmumiem. Nesenā ”Novus” aptaujā, ko prezentēja TV4, 78 procenti zviedru sacīja, ka apsvērtu iespēju boikotēt amerikāņu preces.
Dānijas Facebook grupā “Boykot varer fra USA” šobrīd ir 30 000 biedru, un pagājušajā nedēļā tika izveidots ekvivalents Zviedrijā, un tai jau ir pievienojušies vairāk nekā 2000 lietotāju. Administratore Jannike Kohinoor, kas strādā par skolotāju, saka, ka tas radās dusmu dēļ par notikumu attīstību kopš Donalda Trampa stāšanās amatā.
”Tiem no mums, kuri dibināja grupu, neapmierinātība ir par to, kā demokrātija, ar kuru mēs Zviedrijā esam bijuši sabiedrotie tik ilgi, var šūpoties tik neprātīgi ātri”, viņa saka.
Taču ir grūti boikotēt visu, kas nāk no ASV. To ilustrē ne tikai fakts, ka grupas pamatā ir Facebook, kas pieder amerikāņu kompānijai Meta, kuras dibinātājs un izpilddirektors Marks Cukerbergs ir atklāti flirtējis ar Donalda Trampa politiku.
”Tā bija pirmā kritika, ko saņēmām – ka tā bija liekulības virsotne. Skaidrs, ka tas ir problemātiski, bet runa ir par platformu izmantošanu, kas darbojas un visi ir Facebook. Mērķim ir jāattaisno līdzekļi”, saka Jannike Kohinoor.
Viņas cerība ar grupu ir veicināt viedokli un diskusiju par to, ko mēs patērējam un no kā mēs izvēlamies atteikties.
”Mēs vēlamies, lai cilvēki apzinās, cik neticami atkarīgi mēs esam no amerikāņu precēm un tehnoloģijām. Ir viegli pārtraukt Coca-Cola iegādi, taču var būt grūtāk mainīt e-pasta platformas vai atcelt visus straumēšanas pakalpojumus uzreiz”, saka Jannike Kohinoor.
Lundas Universitātes mārketinga asociētā profesore Sofija Ulvera uzskata, ka ir grūti novērtēt, cik efektīvs var būt amerikāņu preču boikots ilgtermiņā.
”Tas ir pilnībā atkarīgs no protestu mēroga un tā, cik ilgi tie turpināsies”, viņa saka, norādot, ka šobrīd paralēli norisinās vairāki dažādi boikoti.
”Var iedomāties, ka beigās būs daudz ko boikotēt. Bet tagad mēs redzam citu pasaules situācijas nopietnību, un es uzskatu, ka pastāv lielas bažas, kas pārsniedz politiskās vērtības, kas parasti veicina boikotus. Tāpēc tas var būt ilgtspējīgāks un radīt lielāku ietekmi”, turpina Sofija Ulvere.
Viena no grūtībām var būt, ka patērētājiem ir skaidri jānorāda, kuras preces ir ražojuši uzņēmumi ar amerikāņu īpašniekiem.
”Ja varat vienkāršot šīs zināšanas, izmantojot lietotnes vai skaidrus ieteikumus, varat iedomāties, ka cilvēki var mainīt savu uzvedību. Tajā pašā laikā mēs esam ieraduma cilvēki, un var būt grūti lauzt savus modeļus”, saka Sofija Ulvere.
