Neskatoties uz elektrības cenu lēcienu, eksperti mierina: gaidāmais pavasaris nesīs ne tikai vairāk saules un siltuma, bet arī zemākas cenas. Viņi saka, ka labvēlīgāki laika apstākļi un atjaunojamo enerģijas avotu pārpilnībai vajadzētu palīdzēt stabilizēt tirgu.
Elektrības vairumtirdzniecības cenas pēdējā laikā ir sasniegušas augstāko līmeni, dažās dienās reģistrējot augstākās vidējās cenas šogad.
Kā norādīja Elektrum Lietuvā Produktu attīstības vadītājs Mantas Kavaļausks, cenu pieaugumu izraisīja gandrīz divkāršs elektroenerģijas ražošanas samazinājums no atjaunojamiem avotiem, dabasgāzes cenu kāpums, aukstais laiks un ierobežojumi elektroenerģijas pārvades tīklos starp valstīm.
Aukstais laiks, palielināts pieprasījums pēc apkures un izsmeltas dabasgāzes krātuves, kurās jauda samazinājusies līdz 44,6%, arī paaugstināja cenas, sacīja analītiķis.
Vēl viens būtisks elektroenerģijas cenu kāpuma iemesls, pēc M.Kavaļauska teiktā, bija būtiski ierobežota iespēja pēc Ziemassvētkiem pievadīt lētu enerģiju no ziemeļiem uz Baltijas valstīm – zemūdens elektrības kabeļa “Estlink 2”, kas savieno Somiju un Igauniju, bojājumu.
Pēc viņa prognozēm, februāra otrajai pusei vajadzētu palikt nemainīgai: ”Vismaz pagaidām nekādas izmaiņas īstermiņā nav gaidāmas. Tomēr ceram, ka aukstais un miglainais laiks Lietuvā neuzkavēsies ilgi”
Martā iesilstot laikam, sāk spīdēt saule un pieņemas spēkā vējš, enerģētikas eksperts prognozē, ka atjaunojamie avoti saražos daudz vairāk elektroenerģijas, turklāt par zemākām izmaksām.
“Aprīlī Latvijas hidroelektrostacijas sāks ražot arvien vairāk elektroenerģijas, kam vajadzētu būtiski samazināt vidējās elektroenerģijas cenas. Tomēr atsevišķos gadījumos nebūs iespējams izvairīties no ievērojama cenu pieauguma arī siltajā sezonā. “Tiem, kuri vēlas vieglāk prognozēt savas elektroenerģijas izmaksas un izvairīties no tirgus svārstībām, iesakām izvēlēties tarifu plānus ar fiksētu cenu,” iesaka M. Kavaļausks.
Cenas ir viszemākās pavasarī
Saskaņā ar Lietuvas Enerģētikas aģentūras datiem ikdienas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu izmaiņas nav izņēmuma parādība, jo tās pastāvīgi svārstās.
Enerģētikas aģentūrā arī uzsvēra, ka novērotais elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieaugums biržā Nord Pool nav saistīts ar Baltijas tīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.
Arī Enerģētikas aģentūrā apstiprināja, ka pavasarī var prognozēt elektroenerģijas cenu kritumu. Šajā gadalaikā elektroenerģijas ražošana saules, vēja un īpaši hidroelektrostacijās palielinās un sasniedz maksimālo jaudu. Samazinās arī elektroenerģijas patēriņš, kas palielina elektroenerģijas piegādi un parasti noved pie cenu pazemināšanās.
“Paskatoties uz jaunākajiem datiem par nākotnes elektroenerģijas cenu darījumiem, var redzēt, ka šogad tie būs robežās no 80-117 EUR/MWh Vācijā un 15-56 EUR/MWh Ziemeļeiropā. Lietuvas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas saglabājas tuvu Vācijas cenām.
Salīdzinot ar februāra sākuma fjūčeru datiem, Vācijā elektroenerģijas cenas prognoze ir kļuvusi “optimistiskāka” (pašreizējās nākotnes līgumu cenas ir zemākas par 1-2 eiro/MWh), savukārt Ziemeļvalstīs tā gandrīz nav mainījusies,” norāda Enerģētikas aģentūrā.
Arī Valsts enerģētikas regulēšanas pārvalde (VERT) atzīmēja, ka elektroenerģijas cenām tuvākajā laikā būs tendence kristies, laikapstākļiem sasilstot un pieaugot atjaunojamās enerģijas ražošanai.
Prognozētā vairumtirdzniecības cena elektroenerģijas tirgū 2025.gada otrajam ceturksnim ir 66,70 eiro/MWh, 2025.gada otrajam pusgadam – 74,76 eiro/MWh un 2026.gadam – 80,18 eiro/MWh.
“Februāra sākumā Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju atslēdzās no BRELL (Krievijas-Baltkrievijas energosistēmas), un drīz vien izskanēja baumas, ka tas ir iemesls elektroenerģijas cenu pieaugumam.
Vēlamies norādīt, ka Baltijas valstu sinhronizācija neietekmē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, jo Lietuva divus gadus nav iepirkusi elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas uz komerciāliem pamatiem,” apstiprināja VERT.
Lēciens ir saistīts arī ar biržas algoritmu
Taču VERT vadītājs Renāts Pocius iepriekš norādīja, ka lielais elektroenerģijas cenu lēciens saistīts arī ar tā dēvēto “paradoksālo” Nord Pool biržas atteikumu, kas noraidīja kompānijas “Ignitis gamyba” apsaimniekotās Elektrēnu elektrostacijas 9. energobloka piedāvājumu.
Pēc Nacionālās enerģētikas regulējošās padomes domām, “paradoksāli” piedāvājumu noraidījumi Nord Pool biržā notiek, kad elektroenerģijas tirgus dalībnieka iesniegtie piedāvājumi tirgus cenu samazina tik daudz, ka tā kļūst zemāka par šī tirgus dalībnieka piedāvāto piedāvājumu. Šādā gadījumā sistēma automātiski noraida pieteikumu kā neloģisku, jo uzskata to par neizdevīgu pieteikuma iesniedzējam.
“Lai gan šādas situācijas elektroenerģijas biržā ir diezgan reti, redzot, ka algoritma darbība ir jāuzlabo, Baltijas valstu regulatori <…> vienojās sazināties ar elektroenerģijas biržas operatoru Nord Pool, lai rastu risinājumus, kas nodrošinātu visefektīvāko elektroenerģijas biržas tirdzniecības modeļa darbību un maksimālu pievienoto vērtību elektroenerģijas patērētājiem,” pavēstīja Lietuvas Valsts padome.
Kā pastāstīja advokātu biroja Glimstedt jurists Mindaugs Jablonskis, tālajā 2008.gadā elektroenerģijas tirgotāji tika informēti, ka AB Lietuvos elektrinė piederošajam kombinētā cikla blokam (CCU) būs grūtības konkurēt elektroenerģijas ražošanas tirgū arī vasarā, kad termoelektrostacijas nedarbojas.
“Lietuvos elektrinė BKC aprēķinātie ģenerācijas slodzes režīmi bija neelastīgi. Ekonomiskāk tas varētu darboties tikai stabilā “bāzes slodzes režīmā”, un ģenerācijas slodzes elastība arī vasarā neļautu konkurēt ar tobrīd projektējamo jauno BKT staciju Rīgā. “Tas bija labi zināms noslēpums,” komentēja M. Jablonskis.
Viņš skaidroja, ka BKC Elektrēnos tehniski tieši nevar piedāvāt 1 MWh Nord Pool biržā, bet piedalās tirdzniecībā ar lielākām ģenerējošām vienībām.
“Piemēram, šodienas pīrāgam vajag 200 g sviesta iepakojumu, bet pārdevējs piedāvā 10 kg sviesta, kura cena par kg ir zemāka par sviesta pakas cenu, bet jūs pērkat tikai 200 g, kas ir nepieciešams šodienas pīrāgam,” skaidroja eksperts.
“Neviena mājsaimniece šādu izvēli neuzskatītu par “paradoksālu atteikumu”,” piebilda M. Jablonskis.
Pēc jurista teiktā, visas Baltijas valstis kopš 2009.gada ir vienojušās, ka tirgus darbosies pēc Nord Pool algoritma, tāpēc tagad valstij atliek vien investēt elastīgā elektroenerģijas ražošanā, lai pielāgotos Nord Pool algoritmam.
