Pēc Romas domām, pontifa stāvoklis nav dzīvībai bīstams. Neskatoties uz to, fonā viņa kritiķi jau ieņem pozīcijas. Par to raksta Šveices medijs Blick
Kā klājas 88 gadus vecajam pāvestam Franciskam? Kopš katoļu baznīcas galvas nogādāšanas slimnīcā ar pneimoniju, baumu dzirnavas ir mutuļojušas. Vai pāvests mirst? Vai arī viņš atkāpsies no amata, jo vairs nevarēs pildīt savus dienesta pienākumus?
Ja jūs ticat Vatikānam, tas viss ir muļķības. Saskaņā ar ārstiem no Gemelli slimnīcas Romā, pontifs labi reaģē uz ārstēšanu. Tomēr pat nelielas izmaiņas var radīt situācijas nelīdzsvarotību. Pāvests nav ārpus briesmām, taču viņa stāvoklis nav dzīvībai bīstams. Francisks cieš no plaušu iekaisuma, kas skar abas plaušas. Taču viņš nav pieslēgts nevienam aparātam un var elpot patstāvīgi. Ārsti saka, ka pāvests garīgi līdzinās 50 gadus vecam vīrietim. Viņam ir grūts stāvoklis, bet tagad viņam ir jāpārvar infekcija.
Argentīnietim vairākkārt bijušas problēmas ar plaušām. Savā autobiogrāfijā “Cerība”, kas publicēta 2025. gada janvārī, Francisks ziņo par smagu gripas lēkmi, kad viņam bija 21 gads: “Tas skāra mūs visus. Bet, kamēr mani biedri atveseļojās pēc četrām vai piecām dienām, man kļuva arvien sliktāk. Es peldēju starp dzīvību un nāvi.” Pontifam, īstajā vārdā Horhe Bergoljo, bija jādodas uz slimnīcu. Ārsti viņam izņēma labās plaušas augšējo daļu trīs lielu cistu dēļ. Kā raksta Francisks, viņa veselības trūkums bija pat diskusiju temats, gatavojoties konklāvam 2013. gadā.
“Pāvests joko”
Neskatoties uz ārkārtas stāvokli, Vatikāns tiecas pēc normalitātes. Pāvests turpina strādāt, Roma saka: “Viņš lasa, paraksta dokumentus un joko.” Vatikāna otrais numurs, 70 gadus vecais kardināls Pjetro Parolins, Milānas dienas laikrakstam “Corriere della Sera” sacīja: “Mēs tagad domājam par Svētā tēva veselību, par viņa atveseļošanos, par viņa atgriešanos Vatikānā: tas ir vienīgais, kas šobrīd ir svarīgs.”
Katoļi Šveicē arī lūdzas par sava baznīcas vadītāja veselību. Einzīdelnas abats šobrīd atrodas Mūžīgajā pilsētā. “Tā kā pāvests Francisks jūtas nedaudz labāk, es uzskatu, ka situācija Romā ir atvieglota un to raksturo zināma pārliecība,” Blick sacīja Urbans Federers. “Viņa nenogurstošā uzticība citiem, pat vājuma brīžos, man ir lielisks paraugs.” Federers sestdien apmeklēja Svētā Pētera baziliku, lai lūgtu par pāvestu. “Kriptā ir īpaši pamanāms tuvums mūsu baznīcas saknēm.”
Ir sākusies cīņa par varu par Franciska mantojumu
Lucernas teoloģijas profesors Kristians Rutišauzers, tāpat kā Francisks, pieder jezuītu ordenim un konsultē pāvestu jūdaisma jautājumos. Rutišauzers kopā ar studentiem Romā atradās pagājušajā nedēļā, bet svētdienas lūgšanu nācās atcelt – Francisks jau atradās slimnīcā. “Visi apzinās, ka pāvesta Franciska pilnvaru termiņš tuvojas beigām,” Blick sacīja jezuīts. “Taču darbs Vatikānā turpinās kā parasti.”
Pat ja nav skaidrības, kas notiks tālāk ar Francisku, viņa kritiķi jau nojauš, ka ir sākusies cīņa par varu par baznīcas galvas mantojumu. Nekonvencionālais Francisks līdz šim galvenokārt ir konfliktējis ar reakcionāriem katoļiem. Viņš kritizēja priesterus, kuri dod priekšroku senlietu kolekcionēšanai, nevis rūpēm par saviem ticīgajiem. Kādreiz latīņu valodā rīkotās mesas vietā viņš deva priekšroku dievbijībām pamatiedzīvotāju valodās vai pat dialektā; Saskarsmē ar sievietēm, šķirtajiem un dīvainajiem cilvēkiem baznīcā viņš iestājās par reformu kursu, bieži atsvešinot katoļu tradicionālistus.
“Tradīcija nav pelnu pielūgšana”
Fonā viņi neatlaidīgi rosina noskaņojumu pret pāvestu. Piemēram, konservatīvajā tīmekļa vietnē collegeofcardinalsreport.com, kurā aplūkoti iespējamie pēcteči un viņu nostājas pretrunīgi vērtētos baznīcas jautājumos, piemēram, celibāts, sieviešu diakonāts, mise latīņu valodā vai homoseksuālu pāru svētīšana. Šie reakcionārie spēki neatstāj šaubas par saviem nodomiem: pēc reformatora Franciska citam konservatīvajam vajadzētu ieņemt Svētā Pētera troni. Francisks savā autobiogrāfijā sausi reaģē uz šo retrospektīvo skatījumu uz Baznīcu: “Tradīcija nav pelnu pielūgšana, bet gan uguns pārnešana.”
