Māršals Bilingslijs, kurš strādāja pirmajā Trampa administrācijā, intervijā DW runāja par jaunām un bargām sankcijām, ko ASV varētu noteikt pret Krieviju un Vašingtonas attieksmi pret Ķīnu.
Pirmajā Donalda Trampa administrācijā Māršals Bilingslijs bija ASV prezidenta īpašais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos un piedalījās sarunās par jaunā START līguma pagarināšanu. Viņš bija arī Valsts kases sekretāra vietnieks, un viņš bija atbildīgs par Vašingtonas sankciju politiku. Bilingslijs, republikānis, pašlaik ir vecākais līdzstrādnieks Hadsona institūtā Vašingtonā. Intervijā DW viņš pastāstīja par savu redzējumu par Baltā nama un Kremļa attiecībām jaunās administrācijas laikā.
DW: Kāds, jūsuprāt, varētu būt Trampa administrācijas plāns izbeigt karu Ukrainā ?
Māršals Bilingslijs: Krievijas un Amerikas delegāciju tikšanās Rijādā notika tikai ar vienu mērķi: noskaidrot, vai Krievijas pārstāvji ir gatavi sarunām. Skaidrs, ka delegācijas apmainījās viedokļiem par dažādiem jautājumiem. Šķiet, ka krievi ir izvirzījuši dažas Maskavas prasības. Kā es saprotu, šīs prasības lielā mērā tika noraidītas.
Raugoties nākotnē, iedomāsimies, ka Krievija kaut kādu iemeslu dēļ atsakās iesaistīties. Būdams Valsts kases sekretāra vietnieks sankciju jautājumos pirmajā Trampa administrācijā, es nonācu pie secinājuma, ka viņam ir ļoti laba izpratne par finanšu un ekonomiskā spiediena mehānismiem un viņš būtu gatavs tos izmantot. Baidena administrācija ir atstājusi neizmantotas daudzas spiediena sviras. Man ir aizdomas, ka prezidents tās izmantos, lai piespiestu Krievijas pārstāvjus nākt pie sarunu galda, ja viņi nevēlēsies to darīt brīvprātīgi.
Kuras tieši sviras ?
Finanšu jomā ir jāizdara tikai divas lietas. Sankcijas ir efektīvas tikai tad, ja nav nepilnību to apiešanai. Ja jūs uzliekat sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, tad tām būtu jāattiecas uz visām Krievijas bankām bez izņēmuma. Bet šodien daudzas no tām joprojām ir saistītas ar starptautisko maksājumu sistēmu SWIFT un spēj veikt darījumus.
Otra un, iespējams, vissvarīgākā lieta, kas jādara, ir atņemt Krievijai tās galveno ienākumu avotu – naftas eksportu. Tā kā Baidena administrācija nevēlējās skart Krievijas enerģijas eksportu, tā ierosināja smieklīgu ideju par cenu griestus. Ideja jau no paša sākuma bija nereāla, un tās rezultātā Krievijas ienākumi nekad nav būtiski samazinājušies. Prezidents Tramps savā pirmajā pilnvaru termiņā noteica sankcijas pret Irānu un Venecuēlu. Man ir aizdomas, ka gadījumā, ja Krievijas puse atteiksies no mijiedarbības, tas būs nākamais loģiskais solis.
Un ja krievi piekrīt sarunām ?
Trampa komanda runāja par iespēju šajā gadījumā mīkstināt sankcijas. Jo, lai gan Baidena administrācijas sankcijas ekonomiski nav nospiedušas Krieviju uz ceļiem, tās joprojām ir būtiski iedragājušas Krievijas ekonomiku līdz tādam līmenim, ka galu galā tā kādā brīdī var vienkārši sabrukt. Taču, manuprāt, tas nenotiks pietiekami ātri, lai apturētu cīņas un cilvēku slepkavošanu.
Trampa komandai būs ārkārtīgi svarīgi uzzināt eiropiešu un ukraiņu viedokļus. Ir skaidrs, ka sarunu centrā būs teritoriālais jautājums. Bet atcerēsimies, ka ne tikai Krievija okupē Ukrainas teritoriju, jo Ukraina kontrolē daļu Krievijas teritorijas. Man ir aizdomas, ka diskusijas par šo jautājumu un par pamiera līnijām jeb “kontaktlīnijām”, kā to labprātāk dēvē krievi, būs vēl viena svarīga tēma.
Kāds vispār ir Trampa komandas skatījums uz Krieviju ?
“Es domāju, ka viņa saprot, ka Krievija, kurai ir lielākais un daudzveidīgākais kodolieroču arsenāls uz Zemes, ir jāuztver nopietni un jārisina. Domāju, ka administrācija arī skaidri saprot, ka globālās ekonomikas ziņā Krievija vienkārši nav vadošā vara . Amerikas Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā ekonomika. Prezidents Tramps darīs visu, lai nodrošinātu, ka ASV dolārs joprojām ir dominējošā pasaules valūta. Tikmēr Krievija kopā ar Ķīnu un citām BRICS valstīm cenšas iedragāt dolāra līderpozīcijas. Esmu pārliecināts, ka tas kļūs par vēl vienu diskusiju tēmu ar Krievijas pārstāvjiem.
Kāds ir Trampa administrācijas viedoklis par Maskavas un Pekinas attiecībām ? Vai Baltais nams tiešām domā, ka var izjaukt Krievijas un Ķīnas saikni?
“Man ir aizdomas, ka administrācijas viedoklis ir tāds, ka Krievijai nav prātīgi būt tik atkarīgai no Ķīnas.” Pēc karadarbības beigām sankcijas pret Krieviju var tikt daļēji mīkstinātas vai pat, atkarībā no situācijas, pilnībā atceltas. Tas tai ļaus atjaunot zināmu ekonomisko neatkarību no Ķīnas. Ķīna šobrīd ir viens no galvenajiem, ja ne galvenais kanāliem Krievijai tehnoloģiju un ienākumu iegūšanai no naftas, citu izejvielu un preču pārdošanas.
Ķīna rada ievērojamus draudus ASV interesēm. Tās kodolprogrammai ir revolucionārs raksturs. Jau nākamajā desmitgadē Pekinas kodolarsenāls būs tāds pats kā mums un Krievijai. Amerikāņu tautas interesēs nav tas, ka divas kodolvalstis, kas iebilst pret Savienotajām Valstīm, ir tik cieši saistītas viena ar otru.
Par ” virzienu uz Āziju ” un Ķīnas izaicinājumu tiek runāts divdesmit gadus, kopš Džordža Buša prezidentūras. Kas pēdējā laikā ir mainījies?
Ķīna ir ieguldījusi lielus ieguldījumus militārā spēka veidošanā. Amerikas Savienotās Valstis un, diemžēl, mūsu Eiropas sabiedrotie to nedarīja. Mēs runājam par divciparu pieaugumu gadu no gada. Rezultāts: Ķīnai šodien ir, piemēram, vairāk virszemes kaujinieku nekā ASV flotei.
Runājot par kara aviāciju, arī Ķīnai ir vairāk lidmašīnu. Mūsdienās tas rada reālus draudus Taivānas neatkarībai . Admirālis Semjuels Paparo, kurš vada ASV Indo-Klusā okeāna pavēlniecību, nesen teica, ka Ķīnas jūras operāciju intensitāte pārsniedz vienkāršus vingrinājumus. Patiesībā viņi praktizē sarežģītas darbības, kas būtu nepieciešamas, lai iebruktu Taivānā. Daži analītiķi uzskata, ka tas varētu notikt jau 2027. gadā.
Ķīna cer drīz kļūt par pasaules lielvaru un pārrakstīt noteikumus, pēc kuriem pasaule dzīvo. Demokrātiskām valstīm būs ārkārtīgi neērti dzīvot saskaņā ar šiem noteikumiem. Tāpēc es domāju, ka Trampa administrācija ļoti skaidri liek eiropiešiem saprast, ka viņiem ir jāuzņemas atbildība par situāciju savā kontinentā, lai ASV varētu darīt visu nepieciešamo, lai saglabātu drošību un stabilitāti Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
