Dienvidkalifornija ir piedzīvojusi vienu no intensīvākajām vētrām pēdējā gada laikā, līdzi nesot plūdus, dubļu nogruvumus un viesuļvētru. Vienlaikus ASV austrumos gaidāms jauns stihijas trieciens arktiskā aukstuma veidā, vēsta Nacionālais meteoroloģijas dienests (NWS). Tas būs spēcīgākais un jau desmitais pēc kārtas šosezon.
Vētru, kas skāra Kalifornijas dienvidos, izraisīja atmosfēras parādība, kas pazīstama kā “atmosfēras upe”. Tā radīja rekordlielu nokrišņu daudzumu, pārsniedzot kopējo pēdējo deviņu mēnešu nokrišņu daudzumu. Visvairāk cietuši apgabali, kurus vissmagāk skāruši nesenie meža ugunsgrēki. Iepriekš ugunsgrēks ne tikai nopostīja 12 000 ēku, bet arī sabojāja augsni, padarot to neaizsargātu pret zemes nogruvumiem.
Piemēram, Malibu dubļu nogruvums ceturtdien Klusajā okeānā ieskaloja Losandželosas ugunsdzēsības dienesta (LAFD) transportlīdzekli. Automašīnu aiznesa dubļu straume, un tā iekrita okeānā no vairāk nekā 6 m augstuma, un tajā atradās ugunsdzēsības inspektors.
Vietējo televīzijas kanālu filmētajā kadrā redzams, kā automašīna apgāžas viļņos, bet galu galā nokļūst horizontāli. Inspektors, kurš atradās mašīnā, paguva atvērt durvis, izkāpt no mašīnas un nokļūt krastā. Vēlāk avārijas dienesti automašīnu izcēluši no ūdens.
Netālu no tās pašas vietas dubļu un gružu plūsmas piepildīja Duke’s Malibu – slaveno restorānu Klusā okeāna piekrastē.
Vētras ietekme bija jūtama visā reģionā. Sjerramadrē, San Gabriela kalnu pakājē, dubļu nogruvumi appludināja ceļus un automašīnas, liekot iedzīvotājiem tikt galā ar grūtībām. Mobilo māju parkā Oksnardā, aptuveni 100 km uz ziemeļrietumiem no Losandželosas centra, vētra izraisīja vāju viesuļvētru, kas sabojāja apmēram duci konstrukciju.
“Atkritumu plūdi, netīrumi… Es nekad neko tādu neesmu redzējis,” CBS News sacīja kāds vietējais iedzīvotājs .
Holivudas kalnos liels dubļu nogruvums “nogādāja aptuveni 20 cm dubļu kārtu uz Mulholland Drive, slēdzot ceļus”, paziņoja Losandželosas ugunsdzēsības departaments . Altadenā, kuru skāra Ītonas uguns un arī izjuta vētras sekas, automašīnas tika apraktas zem bieziem dubļiem, un iedzīvotāji palīdzēja viens otram tīrīt gruvešus.
“Viesuļvētras Kalifornijas dienvidos ir ārkārtīgi retas, un mēs parasti redzam ne vairāk kā vienu gadā,” sacīja meteorologs Ariels Koens.
Vējš ar ātrumu 75 jūdzes stundā (ap 33,5 m/s) norāva māju jumtus un sabojāja nojumes.
Kamēr Kalifornija skaita zaudējumus, ASV austrumu daļa gatavojas jaunam pārbaudījumam. Meteorologi brīdina, ka tuvojas aukstākais arktiskais gaiss šajā sezonā. Šis būs 10. polārais virpulis reģionā. Saskaņā ar Atmosfēras un vides pētījumu sezonas prognožu direktoru Judah Cohen teikto, milzīgs ciklons, kas Arktikā notver aukstu gaisu, nosūtīs ledainas masas uz dienvidiem.
Aukstā fronte plosīsies pāri ziemeļu štatiem, tostarp Kanzasai, Nebraskai, Misūri štatiem un Aiovai, kur temperatūra var pazemināties pat par 19 °C zem normas. Tiek prognozēts, ka līdz nākamās nedēļas vidum 89% ASV kontinentālās daļas būs zem sasalšanas, bet 27% – zem -18°C. Meteorologi brīdina arī par iespējamām vētrām, kas var atnest plūdus un spēcīgu snigšanu.
NOAA laikapstākļu modeļi trešdien prognozē zem nulles līmeņa Oklahomā, Kolorādo, Nebraskā, Misūri, Ilinoisā, Aiovas štatā, Kanzasā, Vaiomingā, Montānā, Ziemeļdakotā, Dienviddakotā, Minesotā, Viskonsīnā un Mičiganā.
“Visi faktori apvienojas, lai radītu ekstremālus ziemas apstākļus. “Šī acīmredzot nav pirmā polāro virpuļu epizode šoziem, taču izskatās, ka tā būs vissmagākā,” sacīja Raiens Maue, bijušais Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) galvenais zinātnieks.
Zinātnieki atzīmē, ka šādi ekstrēmi laikapstākļi var būt saistīti ar klimata pārmaiņām. Tomēr, neskatoties uz neparasti auksto ziemu ASV, globālā sasilšana turpinās. Janvāris bija 18. no pēdējiem 19 mēnešiem, kad globālā vidējā temperatūra pārsniedza noteikto slieksni par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
ANO Vides programmas ziņojums brīdina, ka valstīm līdz 2035. gadam ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai izvairītos no klimata katastrofas.
Vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās izraisa biežus karstuma viļņus, sausumu, plūdus un viesuļvētras. Šīs izmaiņas sāk ietekmēt lauksaimniecības ražošanu un piegādi. Paredzams, ka, sasilstot par 1,5–2 °C, ražīgums samazināsies un jūras līmenis paaugstināsies līdz pat 3 metriem. Tas galvenokārt apdraud mazas salu valstis.
