Gandrīz mēnesi Francijas teritoriju Amsterdamas salu Indijas okeāna dienvidos pārņēmušas liesmas.
Sala atrodas aptuveni pusceļā starp Austrāliju, Antarktīdu un Madagaskaru, un tā ir izdegusi vairāk nekā 55% no tās 54 kvadrātkilometru platības.
Amsterdamas salā nav pastāvīgu iedzīvotāju, taču kopš 1980. gadiem tur ir izvietoti pētnieki.
Kopš ugunsgrēku izcelšanās 31 cilvēks ir evakuēts uz Reinjonas salu, kas atrodas tuvāk Madagaskarai. Un pagājušajā nedēļā Francijas varas iestādes sāka misiju, lai kontrolētu savvaļas ugunsgrēkus un novērtētu to ietekmi.
Jaunāko ugunsgrēku 15. janvārī atklāja zinātnieks, kurš pētīja atmosfēru.
Saskaņā ar Klimata un vides zinātņu laboratorijas (LCES) ziņojumu, tas izcēlās netālu no Pointe Bénédicte observatorijas, kas uzrauga siltumnīcefekta gāzes, dzīvsudrabu un aerosolus atmosfērā.
Neskatoties uz iedzīvotāju pūlēm, uguns izplatījās uz izpētes bāzi Martin-de-Viviès. Nākamās dienas sākumā viņus evakuēja omāru zvejas laiva Austral, kas kursēja netālu.
Datorzinātnieks Remi Čazots, kurš atradās uz salas, laikrakstam Le Monde sacīja, ka grupai “neticami paveicās”, ka laiva atradās šajā apgabalā.
“Šai laivai vajadzēja izbraukt nedēļu agrāk, taču tā nebija nozvejojusi savu omāru kvotu. Pretējā gadījumā lietas būtu kļuvušas sarežģītas.”
Kopš tā laika evakuētie ir pārvietoti uz Reinjonu, citu Francijas teritoriju.
Sauso apstākļu un spēcīgā vēja dēļ uguns izplatījās pa Amsterdamas salu. Salā nav upju, un vēja ātrums var sasniegt līdz 40 m/s. Domājams, ka ugunsgrēks daļēji izplatījies caur salas kūdras purvu tīklu.
Lai gan postījumu pilns apmērs vēl nav novērtēts, satelītattēli liecina, ka ugunsgrēks ir skāris salas saules paneļus, kā arī tās pārtikas krājumus un sakaru līnijas.
Dabas aizsardzības speciālisti arī pauduši bažas par ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem.
Neparastā klimata dēļ sala ir bagāta ar bioloģisko daudzveidību, un tā kalpo kā dienvidu ziloņu un subantarktikas kažokādu roņu vairošanās vieta.
Tā ir mājvieta vairākām albatrosu sugām, tostarp Amsterdamas albatrosiem, kas vairojas tikai šajā salā, un 84% no pasaules dzeltendeguna albatrosu populācijas. Uz salas dzīvo arī dienvidu klinšu pingvīnu kolonija.
Tā kā sala ir attālināta un tai nav piesārņojuma, tā tiek izmantota arī, lai pētītu izmaiņas atmosfērā un to, kā tas ietekmē klimatu.
Evakuācija ir pirmā reize, kad uz 45 gadiem salā ir apturēta atmosfēras izpēte.
“Būs vajadzīgs laiks un nauda, lai atgrieztos normālā stāvoklī, un šī pauze nozīmēs diezgan lielu datu ieguves trūkumu mūsu pētījumiem,” sacīja LCES misijas Amsterdamas salās direktors Marks Delots.
“Tās, protams, nav labas ziņas tik unikālai vietai.”
7. februārī īpaša izlūkošanas misija devās uz salu ar Francijas flotes kuģi.
Saskaņā ar Francijas Dienvidu un Antarktikas teritoriju departamenta sniegto informāciju misijā ir četri ugunsdzēsēji no Reinjonas un septiņi tehniskie darbinieki, no kuriem viens ir ārsts.
Tā vietā, lai pilnībā nodzēstu ugunsgrēku, misija plāno nodrošināt apmetni. Viņi arī centīsies atklāt ugunsgrēka cēloni un tā izplatību, kā arī atjaunot salas energoapgādi un ūdensvadus.
