Trīs gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas karaspēks joprojām nespēj gūt ievērojamus panākumus kaujas laukā, kamēr Krievijas ekonomika kļūst arvien vājāka.
Kamēr Ukrainas ekonomika rāda spēju pielāgoties ārkārtīgi sarežģītiem apstākļiem, Krievijā aug inflācija, izsīkst “Labklājības fonds”, izsīkst daudzi resursi, tostarp tiešā veidā ar fronti saistītie – munīcija un dzīvais spēks, liekot Kremlim vērsties pēc palīdzības pie Irānas un Ziemeļkorejas, lai atgūtu zaudējumus.
Uz šī fona prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par ASV gatavību palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, ja Kremlis neizbeigs karu.
Rietumu pieeja karam lielā mērā būs atkarīga no Krievijas ekonomikas novērtējuma.
Ir tādi, kas uzskata, ka Krievija, lai vai kā, savam karam varēs veltīt praktiski neierobežotus resursus un Kijivai būtu jāpieņem Maskavas nosacījumi, lai gan šāds iznākums būtu līdzvērtīgs Krievijas uzvarai.
Daudz vairāk cilvēku uzskata, ka Krievijas ekonomika strauji vājinās un ka ASV un to sabiedrotajiem ir jāpastiprina sankcijas un jāpastiprina to izpilde, īpaši attiecībā uz Krievijas enerģiju un metāliem, lai piespiestu Putinu noslēgt mieru. Un šis iznākums acīmredzamu iemeslu dēļ ir labāks gan Ukrainai, gan ASV un Rietumiem.
Lai kā arī būtu, neviens nešaubās, ka pieaugošais ekonomiskais spiediens vājinās Krievijas militāro mašīnu un tuvinās dienai, kad “apklusīs ieroči”.
Vašingtonā bāzētā domnīca Hudson Institute bija pulcējusi ekspertus, lai apspriestu ASV spēju izdarīt šo ekonomisko spiedienu uz Krieviju.
Jaunās ASV administrācijas uzdevumi
Pieaicinātie eksperti ir pārliecināti, ka, lai novājinātu Krieviju un tuvinātu kara beigas, uz Krievijas ekonomiku var un vajag izdarīt daudz lielāku spiedienu – tādu, lai Putinam neatliktu resursi kara turpināšanai.
Džeimss Glāsmens, bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks, uzskata, ka tagad ir pienācis laiks dubultot pūles, lai piespiestu Krieviju panākt mieru.
Pēc Glāsmena teiktā, “jaunajai ASV administrācijai joprojām ir jāturpina piegādāt ieročus Ukrainai”, taču vēl svarīgāk ir “koncentrēties uz ekonomisko spiedienu, īpaši jomās, kur vēl pat nav noteiktas sankcijas”.
Glāsmens nosauca vienu no tiem – Krievijas SDG (sašķidrinātās dabasgāzes) eksportu uz Eiropu, īpaši uz Vāciju.
Pēc eksperta domām, pagājušajā gadā no Krievijas uz Eiropu tika piegādāts par 20% vairāk SDG nekā gadu iepriekš.
“Tas tiešām ir steidzami jāpārtrauc. Un aizstāt to ar Amerikas SDG,” uzsvēra bijušais valsts sekretāra vietnieks.
Kāpēc daudzi cilvēki domā, ka sankcijas nedarbojas?
Eksperti saka, ka tas daļēji ir saistīts ar sankciju inerci un daļēji ar Kremļa panākumiem propagandas izplatīšanā, ka Krievija “sekmīgi pārvar” jebkādu ekonomisko spiedienu.
Čārlzs Kings Malorijs IV, RAND vecākais starptautiskās aizsardzības pētnieks, skaidro, kāpēc daudzi uzskata, ka sankcijas nav visefektīvākais spiediena veids.
Sankciju pētniekiem, Malorijs saka, “ir dažādi uzskati par sankciju efektivitāti pret Krieviju, taču neviens no viņiem pat pesimistiskākajos vērtējumos neuzskata, ka tās vispār nav strādājušas.”
Tomēr, kā uzsvēra Malorijs, “pat tad, ja tiek izmantotas ļoti plašas sankcijas”, kas ir visefektīvākās, “milzīga loma ir “melnajiem bruņiniekiem” – valstīm, kuras rīkojas tā, lai mazinātu sankciju ietekmi uz valsti, kurai piemēro sankcijas.”
“Krievijas gadījumā šie “melnie bruņinieki” izrādījās Ķīna un Indija, kas pērk lielus naftas apjomus. Tāpēc jums jābūt gatavam vajāt visus starpniekus, kas palīdz apiet sankcijas. “Jābūt gataviem konfiscēt kravas un varbūt pat tās publiski izsolīt, uzlikt naudassodus, lai saglabātu reālu preventīvu efektu,” skaidroja Malorijs, piebilstot, ka sankcijas būtu tikai jāpastiprina.
Rietumu institūciju kontroles loma
Oleksandrs Kaļenkovs, Asociācijas Ukrmetallurgprom prezidents, pastāstīja, kā kara laikā mainījās daudzu veidu Ukrainas eksporta preču tirgi. Zīmīgi, ka tieši pēc pilna mēroga iebrukuma Kijiva daudzās jomās vēl vairāk pārorientējās uz Eiropas Savienību.
“Mēs esam sākuši uzskatīt Eiropas Savienības tirgu par “mūsu iekšējo tirgu”,” viņš uzsvēra. – Un mums ir sāpīgi redzēt, kā Krievijas produkti joprojām tiek importēti ES, neskatoties uz to, ka sankcijas pret daudziem produktu veidiem tika noteiktas jau 2022. gada martā. Kāpēc tas notika? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Krievijas uzņēmumiem pieder aktīvi dažās Eiropas valstīs. Piemēram, tērauda uzņēmumiem no Krievijas pieder dažas velmētavas Beļģijā, Dānijā un Čehijā.
Un arī pret šiem uzņēmumiem ir vajadzīgas ES sankcijas.
Čārlzs Kings Malorijs uzsvēra, ka, piemērojot sankcijas, ir jāatceras, cik adaptīvs var būt ienaidnieks.
“Kad krievi nevar eksportēt gāzi tieši uz Eiropu, viņi to izmanto, lai ražotu metālu, ko importē Eiropā. Un, kad viņi to nevar izdarīt, viņi to izmanto mēslojuma pagatavošanai. Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāji tagad ir sašutuši, jo Krievija izmet tirgū milzīgus mēslošanas līdzekļu apjomus, kas ražoti, izmantojot energoietilpīgu gāzi. Un, ja jūs nevarat eksportēt automašīnas tieši uz Krieviju, viņi atradīs citu ceļu, piemēram, caur Gruziju. Tāpēc, ieviešot sankcijas, mums ir daudz jāparedz: gāzes aizvietojamība, mēslošanas līdzekļu ražošana, otrreizējie tirgi, starpnieki. Un valstīm, kas ievieš sankcijas, savā darbā jābūt cieši savstarpēji saistītām.
Malorijs uzskata, ka Krievijas ēnu tankkuģu flotes izveidi varēja novērst jau pašā sākumā, “ierobežojot tankkuģu apdrošināšanu tikai noteiktām apdrošināšanas kompānijām, kā arī ieviešot drošības prasības, obligāto tankkuģu pārbaudi un remontu saistot ar atsevišķām Rietumu kontrolētām kuģu būvētavām”.
Zelts kā līdzeklis ekonomisko ierobežojumu apiešanai
Čārlzs Kings Malorijs zelta darījumus nosaucis par draudiem esošo tirdzniecības aizliegumu efektivitātei un par iespējamu problēmu tuvākajā nākotnē, ja tiks ieviestas jaunas sankcijas.
Taču, lai to novērstu, pēc eksperta domām, ir pierādīti ietekmes mehānismi, sākot no tieša zelta eksporta aizlieguma no sankcijām pakļautās valsts līdz ierobežojumiem zelta (arī noteikta veida) izvietošanai pasaules tirgos.
Cik reāli ir pārliecināt Saūda Arābiju palielināt naftas ieguvi?
Džeimss Glāsmens nav pārliecināts, ka tas kādreiz notiks.
Bijušais valsts sekretāra vietnieks uzskata, ka “ja mēs sitīsim Krievijas SDG un “spiedīsim Turciju, lai tā izslēgtu Krievijas gāzi no Turcijas straumes”, ar to pilnīgi pietiks, lai Kremlī izraisītu paniku”.
Čārlzs Kings Malorijs, gluži pretēji, tic mehānismiem, kas motivē OPEC sabiedrotos palielināt naftas ieguvi.
Viņš atgādināja, kā zemās naftas cenas savulaik palīdzēja iznīcināt PSRS, faktiski “nobankrotējot komunistiskās valsts naftas sektoru”.
Un šodien, pēc eksperta domām, “pasaules naftas cenu samazināšana ir visefektīvākais veids, kā iznīcināt Krievijas ekonomiku”.
Ukrainas retzemju metāli apmaiņā pret militāro atbalstu?
Asociācijas Ukrmetallurgprom prezidents Oleksandrs Kaļenkovs apstiprināja milzīgu retzemju metālu atradņu klātbūtni Ukrainā.
Neraugoties uz to attīstības un ieguves kapitālintensitāti, eksperts šo jomu uzskata par vienu no investīcijām pievilcīgākajām.
“Es domāju, ka tas ir abpusēji izdevīgs piedāvājums. Tā ir abpusēji izdevīga situācija,” viņš paskaidroja.
Čārlzs Kings Malorijs piebilda, ka tas ir “tieši tas, kas ASV varētu būt ļoti vajadzīgs”, jo “pasaulē dominējošā retzemju metālu piegādātāja ir Ķīna”, kas jau ir norādījusi, ka, ja sāksies jauns tirdzniecības karš ar ASV, tā ierobežos retzemju minerālu eksportu, kas ir nepieciešami praktiski katrai plaša patēriņa elektroniskajai precei.
“Un tas liek Trampa administrācijai meklēt jaunus avotus tādās vietās kā Grenlande un Ukraina, kur ir lielas šo metālu rezerves,” skaidroja eksperts.
