Šonedēļ Eurostat apkopojis 2025.gada janvāra datus. No tiem šoreiz izcelsim dažus interesantākos, lai kopējā aina būtu saprotamāka arī parastiem cilvēkiem, un šādu vēsti iekļāvām arī virsrakstā. Vispirms par to, kurās ES valstīs ir lielākais un zemākais minimālās algas pieaugums
Pēdējo 10 gadu laikā augstākais minimālās algas pieaugums ES ir bijis Rumānijā. Tikai piecās dalībvalstīs nav noteikta valsts minimālā alga.
Rumānijā, Lietuvā, Bulgārijā un Polijā no 2015. gada janvāra līdz 2025. gada janvārim reģistrēts augstākais vidējās gada minimālās algas pieauguma temps ES.
Saskaņā ar Eurostat jaunākajiem datiem tie ir palielinājušies par 14 % līdz 10 %.
Turpretim zemākie vidējie gada pieauguma tempi starp ES valstīm reģistrēti Francijā – +2,1% un Maltā – +2,9%.
ES 22 no 27 dalībvalstīm ir noteikta valsts minimālā alga.
Tomēr mēneša minimālās algas dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgas.
Izņēmums ir tikai Dānija, Itālija, Austrija, Somija un Zviedrija.
Luksemburga, Īrija, Nīderlande, Vācija, Beļģija un Francija ir sešas valstis, kurās minimālā alga pārsniedz 1500 eiro mēnesī.
Minimālās algas šajās valstīs svārstījās no 1802 eiro Francijā līdz 2638 eiro Luksemburgā.
Savukārt Horvātijā, Grieķijā, Maltā, Igaunijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Latvijā, Ungārijā un Bulgārijā ir viszemākās minimālās algas, kas ir zem 1000 eiro mēnesī.
Šajās valstīs noteiktā minimālā alga bija no 551 eiro Bulgārijā līdz 970 eiro Horvātijā.
Latvijā 10 gadu laikā minimālā alga mainījusies no 360 un 740 eiro, Lietuvā no 325 uz 1038 eiro, bet Igaunijā no 390 uz 886 eiro
Vai alga ir vienīgais reitinga mērs?
Pirktspējas paritātes standarts (PPS), kas mēra konkrētu preču cenu, var nodrošināt godīgāku salīdzinājumu, ņemot vērā to, ka dzīves izmaksas, īpaši mājokļa izdevumi, dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras.
ES valstīs minimālās algas atšķirības ir ievērojami mazākas pēc cenu līmeņa atšķirībām.
Eurostat iedalīja ES valstis trīs grupās: virs 1500 PPS, no 1000 PPS līdz 1500 PPS un zem 1000 PPS.
Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Francija un Polija ir septiņas dalībvalstis iepriekš minētajā PPS 1500 diapazonā.
Savukārt Slovākija, Čehija, Igaunija, Bulgārija, Latvija un Igaunija ir sešas valstis, kas atrodas zem 1000 PPS diapazonā.
Kā redzams tabulā, tieši šajā vērtējumā esam apsteiguši Igauniju, kur janvārī PPS bija 887,85. Latvijā tas bija 901,92, tomēr tieši šeit būtiski atpaliekam no Lietuva, kuras PPS janvārī bija 1264,33.
Tomēr valstis ar zemāku absolūto minimālo algu var piedāvāt līdzīgu pirktspēju salīdzinājumā ar turīgākām valstīm zemāku dzīves izmaksu dēļ.
Piemēram, Polija, pielāgojoties tās pirktspējas standartam, pārceļas uz augstāko līmeni, kas liecina, ka tās minimālajai algai ir spēcīga pirktspēja salīdzinājumā ar dzīves dārdzību.
