Zemāk varat redzēt tabulu, kurā atspoguļotajā sev uzmundrinājumu parasti rod visi tie sazvērestību teoriju vērpēji, kuri līdz mūža galam būs pārliecināti, ka ”mūs apzog” vai tā daļa, kura tikai sev saprotamu iemeslu dēļ uzskata, ka ”pie visa vainīga birža”
Tabulā zilās krāsas līkne norāda uz saldo jeb, ja tas ir virs nulles, tas ir tas, kas ir Latvijā saražotās elektroenerģijas pārprodukcija, kuru tajā brīdī eksportējam uz citām valstīm. Tas, kas ir zem nulles, ir tas elektrības daudzums, kurš mums pietrūkst un kuru importējam. Saldo abos virzienos veido summa no tā, ko saražojam (sarkanā līkne) un patērētā (dzeltenā līkne).
Un tad nu iedomājieties kā to uztver ”viss ir slikti” publika – viņi taču nekad neanalizēs, kas veido saražoto, nemitīgās patēriņa atšķirības, to, ka ir jābūt gan kādam, kurš nopirks pārprodukciju, gan kādam, kurš pārdos trūkstošo. Tam visam klāt vēl nāk pārvades jaudu limiti un tik smalkas lietas kā stabilas frekvences nodrošināšana, u.tml.
Un, ko viņi (plakanzemieši) ieteiktu darīt reizēs, kad no kaimiņiem ir iespējams elektrību nopirkt par daudz lētāku cenu, nekā saražot pašiem? Un, vai ir kādi iemesli nepārdot kaimiņiem to, ko varam saražot paši par lētāku cenu, nekā viņi?
Katrā ziņā, visi tie plakanzemieši ne vien neiedziļinās procesos, un arī no šīs ziņas izlasīs tikai virsrakstu, tāpēc noslēgumā atšifrēsim arī to.
Ja šodien diennakts vidējā elektrības cena ir 13,03 centi, rīt tā būs 15,44 centi par 1 kilovatstundu elektroenerģijas. Tradicionālajās rīta un vakara ”pīķa” stundās cena pārsniegs 20 centu robežu.
Notiekošais arī šoreiz varētu iezīmēt laika apstākļos balstītu tendenci – aukstāka laika un mazvēja iestāšanos. Un, ņemsim vērā, ka rīt gan Polijā, gan Vācijā, gan Zviedrijas dienvidos elektrība maksās aptuveni tik pat daudz, cik Baltijas valstīs.
