Jaunais Ukrainas drons var nolidot 2000 kilometrus, nomest 250 kilogramus smagu bumbu un atgriezties bāzē, padarot to par potenciāli jaudīgāko atkārtoti lietojamo bezpilota lidaparātu Krievijas un Ukrainas karā. Par to raksta Forbes.
Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku pavēlniecība jau ir oficiāli apstiprinājusi liela attāluma bezpilota lidaparātu ar atgriešanās iespēju izmantošanu. “Šī ir unikāla attīstība, kas maina spēles noteikumus kaujas laukā,” ziņoja pavēlniecība.
Kā atzīmē Forbes, nav skaidrs, kādu lidaparāta korpusu bezpilota sistēmu spēki izmanto par pamatu šim liela attāluma daudzfunkcionālajam dronam, taču fotogrāfiskie pierādījumi norāda uz modificētu civilo sporta lidmašīnu.
Kā norāda analītiķis, ukraiņi jau sen ekspluatē sporta lidmašīnu Aeroprakt A-22 ar dzenskrūves piedziņu, kas aprīkotas ar tālvadības pulti un zem fizelāžas novietotu bumbas bagāžnieku. Tomēr iepriekš tās tika izmantotas tikai vienvirziena misijās, ietriecoties savos mērķos kā lēnās spārnotās raķetes.
Tajā pašā laikā jaunais Ukrainas drons var nomest bumbu un pēc tam atgriezties bāzē, kas nozīmē, ka tas var veikt vairākas vai daudzas misijas, pirms tas nolietojas, avarē vai tiek notriekts, atzīmē Forbes.
“Padarot savus vistālākā darbības rādiusa bezpilota lidaparātus atkārtoti izmantojamus, bezpilota lidaparātu vienība varētu palielināt dziļo triecienu skaitu un tempu, kas tiek veikts pret mērķiem Krievijā pēdējā laikā, ieskaitot bumbvedēju bāzes un naftas objektus,” raksta Forbes.
Dronu nosēšanās tehnoloģija
Kā atzīmē Forbes, bezpilota lidaparāta vadīšana gaisā, parasti izmantojot iepriekš konfigurētu GPS navigāciju un tiešu cilvēka vadību, izmantojot satelīta radio, ir diezgan vienkārša. Tomēr bezpilota lidaparāta nolaišanās ir sarežģīta. Mazāki modeļi var izslēgt dzinējus, atvērt izpletni un nolaisties zemē. Lielākiem modeļiem ir nepieciešama nosēšanās josla.
Forbes atzīmē, ka pasaules vadošajiem militārajiem bezpilota lidaparātiem ir sarežģītas automātiskās nosēšanās sistēmas, taču nav skaidrs, vai ukraiņi iegulda laiku un naudu, lai uzstādītu šādas sistēmas savos salīdzinoši lētajos uzbrukuma bezpilota lidaparātos, kas var maksāt pat dažus simtus tūkstošus dolāru gabalā.
“Alternatīva, ko apguvušas ASV gaisa spēku Predator un Reaper dronu apkalpes, ir cilvēka pilotam pārņemt vadību pār tuvojošos dronu pēdējās minūtēs, pirms tas sasniedz savu bāzi, skatoties caur drona priekšējo kameru, lai vadītu mašīnas nolaišanos. “Tas ir gluži kā lidojuma simulators,” atzīmē analītiķi.
