Kopš Donalda Trampa atgriešanās pie varas Ukrainas amatpersonas ir atjaunojušas centienus panākt, lai Rietumi izmantotu iesaldētos Krievijas aktīvus ieroču tirdzniecības finansēšanai. Par to, atsaucoties uz vairākām amatpersonām, ziņo Washington Post.
Tiek ziņots, ka Kijiva cer pārliecināt jauno ASV prezidentu pārvarēt Eiropas pretestību šim solim.
Laikraksts “Washington Post” atgādināja, ka Ukraina jau ilgu laiku cenšas pilnībā konfiscēt gandrīz 300 miljardus ASV dolāru Krievijas Centrālās bankas rezerves, kas Rietumvalstīs ir iesaldētas kopš 2022.gada februāra. Trampa atgriešanās, koncentrējoties uz kara izbeigšanu, “ir atdzīvinājusi tēmu”, raksta izdevums.
Saskaņā ar publikāciju Kijiva cer, ka alternatīvs ieroču finansējuma avots iepriecinās Trampu, kurš jau tagad cenšas samazināt ārvalstu palīdzību. Priekšlikums ir ieguvis jaunu steidzamību, pieaugot nenoteiktībai par ASV militāro atbalstu Ukrainai.
Taču priekšlikumam konfiscēt Krievijas īpašumus ir maz izredžu bez plašāka Eiropas atbalsta – tādas valstis kā Beļģija, Vācija un Francija ir vienas no skaļākajiem šīs idejas pretiniekiem, uzskata Eiropas amatpersonas. Viņi baidās, ka aktīvu arests var radīt precedentu, kas var novest pie tiesvedības vai atturēt valstu ieguldījumu fondus un centrālās bankas no ieguldījumiem.
Tomēr viņi, kā ziņots, neizslēdza iespēju mainīt situāciju, ja rastos grūtības nodrošināt jaunu finansējumu Ukrainai vai ja šie aktīvi varētu kļūt par faktoru turpmākajās sarunās par kara izbeigšanu.
”Trampam ir potenciāls mainīt skeptiskāku valstu nostāju. <…> Tāpēc mums ir vajadzīga viņa palīdzība, lai pārliecinātu mūsu partnerus, ka Krievijas aktīvu nodošana ir nepieciešams instruments šī kara izbeigšanai. Mēs esam stingri pārliecināti, ka tieši prezidents Tramps var mainīt situāciju,” sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietniece Irina Mudra.
Ukrainas amatpersonas paļaujas, ka Tramps palīdzēs viņiem veikt šo darījumu, ja viņi piedāvās izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai iegādātos amerikāņu ieročus, sacīja Pētersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Džeikobs Kirkegors.
“Tas ir acīmredzams darījums. Un viņi ļoti vēlētos, lai Tramps pieņemtu šo argumentu un būtībā teiktu eiropiešiem: “Ja vēlaties, lai es turpinu piegādāt ieročus Ukrainai, iegādāsimies tos par Krievijas aktīviem. Tas, kas patiesībā slēpjas aiz tā, ir tas, ka cilvēki Trampā redz politisku iespēju,” viņš sacīja.
Maskava iepriekš plānu izmantot savus aktīvus nodēvējusi par “mūsu naudas zagšanu” un solījusi tiesiskas sekas.
