Zviedrija var nosūtīt noziedzniekus izciest sodu uz ārzemju cietumiem, trešdien paziņoja valdības iecelta komisija, valstij cenšoties tikt galā ar jaunu ieslodzīto pieplūdumu, ko izraisa bandu noziedzības vilnis.
“Ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta ietvaros ir jāstrādā ar jauniem risinājumiem,” preses konferencē sacīja tieslietu ministrs Gunārs Štromers, sakot, ka Zviedrija jau risina sarunas ar citām valstīm par telpu nomu to cietumos.
Zviedriju ir nomocījusi bandu noziedzība, kas pēdējo divu desmitgažu laikā ir saasinājusies, un Ziemeļvalstis ir ieņēmušas nāvējošās vardarbības pirmajā vietā Eiropā uz vienu iedzīvotāju.
Apbruņojoties ar jauniem juridiskiem instrumentiem un palielinātu personālu un finansējumu, Zviedrijas policija ir guvusi panākumus pret bandām – pēdējo divu gadu laikā ir bijis mazāk nāvējošu apšaužu un vairāk notiesājošu spriedumu.
Lai gan šie panākumi ir atzinīgi novērtēti, tie ir radījuši spriedzi cietumu sistēmai. 2023. gadā, kas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami ieraksti, Zviedrijas tiesas piesprieda cietumsodus, kuru kopējais ilgums bija nedaudz mazāks par 200 000 mēnešiem, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekšējā gadā un dubultojies salīdzinājumā ar 2014. gadu.
Zviedrijas cietumi ir pilni, un Ieslodzījuma vietu un probācijas dienests apgalvo, ka līdz 2033. gadam tai būs nepieciešami aptuveni 27 000 gultasvietu, salīdzinot ar 11 000 šobrīd.
Komisijas vadītājs Matiass Vālsteds sacīja, ka Zviedrijai nav juridisku šķēršļu īrēt cietuma vietas ārvalstīs, taču vispirms lēmums par to būs jāpieņem parlamentā.
Varasiestādes cīnās arī ar nepieredzētu sprādzienu skaitu, galvenokārt Stokholmas galvaspilsētas reģionā. Janvārī vien notikuši 30 sprādzieni, no kuriem lielākā daļa ir izspiešanas akti, ko veica bandas pret uzņēmumiem un pilsoņiem, paziņoja policija.
