Nākamās nedēļas beigās Baltijas atslēgsies no Krievijas elektrotīkla un pievienosies kontinentālās Eiropas sistēmām. Elering aprēķinājis, ka frekvences uzturēšana patērētājam izmaksās nedaudz vairāk par vienu eiro mēnesī.
Ja šobrīd trim Baltijas valstīm uzturēt elektrisko sistēmu frekvenci palīdz Krievijas un Baltkrievijas elektrostacijas, tad pēc atdalīšanas no Krievijas elektrosistēmas Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ar to būs jātiek galā pašām. Lai uzturētu frekvenci, ražošanai un patēriņam elektriskajā sistēmā jābūt līdzsvarotiem. Ja šis līdzsvars tiek izjaukts, piemēram, ja tiek saražots mazāk elektroenerģijas nekā patērēts, tas sāk apdraudēt dažus elektroiekārtu veidus.
Jau nākamajā otrdienā, četras dienas pirms desinhronizācijas, trīs Baltijas valstis atklās kopējo frekvenču rezerves tirgu. Elektroenerģijas ražotāji var piedāvāt tirgū cenu, par kādu viņi ir gatavi paturēt daļu savas ražošanas jaudas, piemēram, rezervē spēkstacijā. Ja nepieciešams, elektroenerģijas ražotājs var aktivizēt šo rezerves ražošanas jaudu, lai uzturētu elektrosistēmas frekvenci, sacīja Elering valdes loceklis Erki Sepps.
“Frekvenču rezerves nepieciešamas, piemēram, lai nomainītu bojātu elektrostaciju. Pēkšņi elektrosistēmai pietrūkst noteiktas paaudzes, kas jāpapildina dažu sekunžu laikā, jo patēriņam un ģenerācijai elektrosistēmā vienmēr ir jābūt būt sabalansētam, pretējā gadījumā frekvence svārstīsies. No 4. februāra sāksim apgūt šīs frekvences rezerves kopā ar mūsu Latvijas un Lietuvas kolēģiem Gatavības mērķis ir nodrošināt pietiekamas rezerves avārijas gadījumā. rezerves tiek aktivizētas nevis katru dienu, bet tik daudz, cik nepieciešams, kad nepieciešams. Taču mēs vienmēr esam gatavi šādām ārkārtas situācijām, tāpēc rezerves frekvenču jaudas tirgus darbojas katru dienu,” sacīja Sepps.
Elering lēš, ka elektroenerģijas sistēmas uzturēšana šādā veidā Igaunijai izmaksās aptuveni 60 miljonus eiro gadā. Bet tas ir sākotnējais aprēķins. Bet cik tas skars nodokļu maksātājus? Pēc Erki Seppa teiktā – aptuveni puscents par kilovatstundu. Citiem vārdiem sakot, vidusmēra patērētājam katru mēnesi būs jāpiemaksā nedaudz vairāk par vienu eiro jeb 15 eiro gadā. Kā sacīja Erki Sepps, izmaksas varētu segt arī paši elektroenerģijas ražotāji.
Zeps sacīja, ka izmaksas bez patērētājiem varētu segt, piemēram, elektroenerģijas ražotāji un pārdevēji, taču šis priekšlikums vēl tiek izskatīts.
“Elering piedāvājums bija tāds, ka, tā kā rodas frekvenču rezervju izmaksas un tās ir jāsaglabā, tad šīs izmaksas segs patērētāji un ražotāji saskaņā ar savu pirkuma līgumu. Latvijas un Lietuvas priekšlikumi nedaudz atšķiras, un šobrīd notiek sarunas par to, kā saskaņot metodes, lai tās būtu pēc iespējas līdzīgas trijās Baltijas valstīs un nekaitētu nevienas valsts konkurētspējai,” atzīmēja Zeps.
Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas frekvenci notiks 9. februārī. Tas uzlabos pārrobežu elektroenerģijas pārvades sistēmas Eiropas Savienībā un elektroenerģijas tirgu savienojamību, ļaujot Baltijas energosistēmām darboties saskaņā ar vienotiem un pārredzamiem Eiropas noteikumiem.
