Donalda Trampa politika Ukrainas virzienos negaidīti izrādījusies teju vienīgā gaišā cerība eiropiešiem. Tirdzniecības karu draudi, Trampa negaidītā vēlme pakļaut Grenlandi, cīņa pret “zaļo darba kārtību”, galēji labējo spēku uzplaukums – un tajā pašā laikā spēcīgs spiediens uz Krieviju, apziņa, ka būs jāpieliek nopietnas pūles, lai atrisinātu konfliktu Ukrainā.
Pēdējo nedēļu laikā Tramps ir laidis klajā daudzus paziņojumus par Krieviju un Vladimiru Putinu, aicinot noslēgt “vienošanos”, lai izbeigtu karu, un draudot ar sodiem par to, ka tas netiek darīts, sākot no “augstiem nodokļiem, tarifiem un sankcijām” līdz krītošām naftas cenām. Šāda bardzība izraisīja sašutumu pat Trampa un Putina galvenajā sabiedrotā Eiropas Savienībā Ungārijas premjerministrā Viktorā Orbanā, kurš jau kopš decembra draudēja bloķēt pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu, taču pirmdien negaidīti piekāpās . “Es melotu, ja teiktu, ka mēs neesam nervozi” par Trampa atgriešanos Baltajā namā, intervijā Politico sacīja kāds Eiropas vēstnieks: “Mēs gatavojamies tam, ka viņš mums sagādās daudz galvassāpes, taču viena joma, kurā es Es izmantoju iespēju izrādīt piesardzīgu optimismu – tā ir Ukraina un NATO.
Tramps vairākkārt apsūdzēts gandrīz mēģinājumā sadraudzēties ar diktatoriem. Taču tagad viņa administrācijā esošie proukrainiskie republikāņi norāda, ka 2019. gadā, neskatoties uz visu ažiotāžu ap samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, Tramps atteicās ar viņu panākt kodolvienošanos. Viņš varētu darīt to pašu sarunās ar Putinu par Ukrainu, jaunās prezidenta administrācijas amatpersona sacīja Politico:
”Viņš saprot, kāda ir likme attiecībās ar Putinu. Ja darījums ir slikts, viņš to redz un atkal var aiziet no tā noslēgšanas”.
Vēl viena Trampa priekšrocība, pēc viņa domubiedru domām, ir tā, ka šoreiz viņš nav pakļauts “Russiagate” pēdām, proti, apsūdzībām, ka Krievija, iejaucoties vēlēšanu kampaņā, palīdzējusi viņam uzvarēt. Šī bagāža tagad “neapsver viņa izteikumus un nostāju,” saka cits administrācijas ierēdnis: “Un jūs varat runāt par viņa metodēm, ko vēlaties, bet vai jūs tiešām domājat, ka viņš vēlas ierakstīties vēstures grāmatās kā “cilvēks”. kurš zaudēja Ukrainu?”
“Prezidents Tramps, ar kuru es strādāju kopā, darītu visu, lai netiktu uztverts kā vājš. Tas arī viss,” bijušais viceprezidents Maiks Penss piektdien skaidroja nelielai žurnālistu grupai. “Ja Putins domā, ka viņš var nostādīt prezidentu tādā stāvoklī, ka prezidents Tramps izskatās tā, it kā Krievija viņu būtu uzmetusi, viņu gaida vēl viena vilšanās.”
Putins un viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pēdējā laikā gandrīz katru dienu stāsta, ka Krievijas prezidents gaida, kad ASV prezidents ar viņu sazināsies, lai apspriestu aktuālas problēmas. Putins arī pagājušajā nedēļā divas reizes uzslavēja Trampu, tostarp Inaugurācijas dienā 20.janvārī, ka viņš ir guvis “pārliecinošu uzvaru” un parādījis drosmi, neskatoties uz mēģinājumiem atņemt viņa dzīvību. Kā raksta mediji, kontakti starp Trampa komandu un Kremli sākušies vēl pirms inaugurācijas.
Vienlaikus Putins vairākkārt ir licis saprast, ka ir gatavs risināt sarunas par mieru tikai uz saviem noteikumiem, tostarp paturot Krievijai okupētās Ukrainas teritorijas, aizliedzot tās uzņemšanu NATO un radikāli samazinot Ukrainas armiju. Vissvarīgākais ir tas, ka viņš vēlas vienoties ar ASV par pēckara pasaules kārtību, un karš Ukrainā ir tikai viens no tā aspektiem. Stīvens Sestanovičs, Krievijas un Eirāzijas eksperts Ārlietu padomē un bijusī Valsts Departamenta amatpersona The New York Times teica:
”Aiz visiem šiem skaļajiem paziņojumiem Putins visvairāk vēlas dzirdēt, ka šis būs darījums, ko Krievija un ASV noslēgs savā starpā”.
